Grib apstāties, bet nesanāk - 78% jauniešu atzīst, ka nespēj pārtraukt skrollēšanu
Vairums Latvijas jauniešu atzīst, ka sociālajos tīklos pavada pārāk daudz laika un skrollēšanu bieži ir grūti pārtraukt. Ilgstoša telefona lietošana daļai rada nogurumu, vainas sajūtu un pat fizisku diskomfortu.
Aptaujā, kas veikta Samsung iniciatīvas “Solve for Tomorrow” ietvaros, 78% Latvijas jauniešu norādījuši, ka ir piedzīvojuši situāciju, kad, skrollējot sociālos tīklus, vēlas apstāties, taču nespēj to izdarīt. Turklāt 69% paši uzskata, ka sociālajos tīklos pavada pārāk daudz laika. Vairāk nekā puse jeb 57% aptaujāto sociālos tīklus skrollē vismaz trīs stundas dienā, bet gandrīz katrs ceturtais jeb 24% – vairāk nekā četras stundas.
Pārmērīgu skrollēšanu biežāk apzinās vecākie jaunieši. Vecumā no 17 līdz 19 gadiem 74% atzīst, ka sociālajos tīklos pavada pārāk daudz laika, savukārt 14 līdz 16 gadu vecumā tā domā 66%.
Līdzīga situācija vērojama arī pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā 66% aptaujāto jauniešu uzskata, ka sociālajos tīklos pavada pārāk daudz laika, bet Igaunijā tā atbildējuši pat 85%.
Pēc skrollēšanas – nogurums, vainas sajūta un nemiers
Ilgstoša sociālo tīklu lietošana ietekmē arī jauniešu pašsajūtu. 21% Latvijas jauniešu pēc ilgstošas skrollēšanas jūtas noguruši vai izsmelti, bet 14% izjūt vainas sajūtu par nelietderīgi iztērēto laiku.
Vēl 7% pēc skrollēšanas jūtas nemierīgi vai nervozi, un tikpat daudzi saskaras ar fizisku diskomfortu – acu vai galvas sāpēm un stīvu kaklu. Savukārt 5% izjūt FOMO (fear of missing out) jeb bailes kaut ko palaist garām.
Aptaujas dati liecina, ka vairākas no šīm problēmām biežāk izjūt meitenes. Par nogurumu vai izsīkumu pēc ilgstošas skrollēšanas ziņo 27% meiteņu un 14% puišu, bet vainas sajūtu par iztērēto laiku izjūt attiecīgi 17% un 9%.
Arī pārtraukt skrollēšanu meitenēm ir nedaudz grūtāk – šādu situāciju piedzīvojušas 80% aptaujāto meiteņu un 75% puišu.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
“Jaunieši ļoti labi pamana savus digitālos paradumus. Liela daļa apzinās, ka skrollē vairāk, nekā vēlētos, un daudzi pēc tam jūtas noguruši, vainīgi vai trauksmaini. Tāpēc risinājums nevar būt tikai aicinājums “lietot telefonu mazāk”. Jauniešiem vajadzīga vide, kurā ir vieglāk pārslēgties uz kaut ko dzīvu, jēgpilnu un sasniedzamu: draugiem, kustību, hobijiem, prasmēm, radošiem projektiem un iespējām pašiem kaut ko ietekmēt,” norāda Uzvediba.lv vadītāja Līga Bērziņa.
Kas palīdzētu telefonu nolikt malā?
Puse jeb 50% aptaujāto jauniešu norāda, ka sociālajos tīklos pavadītu mazāk laika, ja būtu vairāk iespēju būt kopā ar draugiem vai ģimeni. 38% palīdzētu jauns hobijs vai iespēja apgūt kādu prasmi, bet 33% – sports un aktivitātes brīvā dabā. Vēl 12% motivētu jauni izaicinājumi vai balvas.
Vienlaikus jaunieši tehnoloģijas nesaista tikai ar sociālajiem tīkliem un izklaidi. 46% uzskata, ka tehnoloģijas var palīdzēt veidot veselīgākus ieradumus, 37% – mācīties, savukārt 28% saskata tajās iespēju palīdzēt uzturēt regulāras fiziskās aktivitātes.
Aptaujas rezultāti tādējādi liecina, ka nozīme ir ne tikai tam, cik ilgi jaunietis pavada pie ekrāna, bet arī tam, ko šajā laikā dara.
“Šie dati rāda, ka jaunieši savus digitālos paradumus apzinās – viņi pamana, ka skrollēšana nereti aizņem vairāk laika, nekā paši vēlētos. Taču svarīgi ir ne tikai samazināt pie ekrāna pavadīto laiku, bet arī atrast tam jēgpilnas alternatīvas un izmantot tehnoloģijas ar konkrētu mērķi. Tās var kļūt par instrumentu, lai mācītos, radītu, attīstītu jaunas prasmes un meklētu risinājumus sev un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem,” saka “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.
