Gribi dzīvot ilgi un nestresot? Tad bučojies!
Ir noskaidrots, ka sievietēm palīdz atbrīvoties no stresa… Skūpstīšanās. Kas vēl noderētu tavā arsenālā, lai varētu… Ja ne gluži uzvarēt, tad vismaz sadzīvot ar ikdienas līdzgaitnieku – stresu?
Kādas metodes izmantojat cīņā ar stresu? Savos knifiņos dalās mūsu lasītājas:
“Palīdzēt atbrīvoties no saspringuma var gan tautā pazīstams simbols vai medaljons, gan vienkārši mīļa, tieši tev laimi sniedzoša lietiņa. Sākot ar mazāko nieciņu, piemēram, veiksmi vēlošu attēlu mobilajā telefonā, līdz pat laimes apakšbiksēm. Nervu nomierināšanai iespējams izmantot dažādas zāļu tējiņas, medikamentus, kā arī tā saukto stresa noņēmēju. Veikalā var nopirkt visdažādākās lietas stresa noņemšanai, īpaši jautras ir skandināmās bumbiņas ar iņ un jaņ simboliku. Bet jauniešu vidū ir tik dažādas laimītes – īpaša pildspalva, mīļākais krekliņš, somā ielikts lācītis, fona attēls telefonā.”
Jolanta, 35 gadi, skolotāja
“Dažādi stresi, dažādas receptes... Tās ar gadiem mainās...
Vai nu vanna ar aromaterapiju, vai pastaiga gar jūru ar kādu patīkamu cilvēku...
Varbūt izbraukums ar auto ārpus pilsētas... Iedzert? Nē! Jo pēc tam seko vēl lielāks stress.”
“Es īpaši nestresoju: profilaksei katru rītu dzeru divas alus rauga tabletes: tas palīdz un vēl uzlabo ādas kvalitāti – tiešām! Ja gadās īpašs satraukums (pēkšņs), izraudos kaut vai visas pasaules priekšā! Ja ar stresu cīnos, tad, apmeklējot jogas nodarbības un lasot Lūli Vīlmu.”
Kristīne, 23 gadi, bankas darbiniece
“Īpašas metodes, kā tikt galā ar stresu man nav, parasti stress pāriet pats no sevis! Laba metode – šokolāde!”
“Kauns pat atzīties, bet diezgan bieži pat netieku galā, un tad tuvinieki ir tie, kas to visvairāk izjūt. Bet vispareizāk laikam gan būtu aiziet un noslēpties kādā vietiņā, kas saistās ar labām, patīkamām atmiņām. Ļoti palīdz koki un laba mūzika.”
Ieva, 26 gadi, mārketinga speciāliste
“Sarežģīts jautājums... Neesmu pārliecināta, vai vispār ar to ko daru... Krāju, krāju, krāju sevī, un tad, kad lūst vadzis, tad man vajag kārtīgi izraudāties (tā no sirds), vai izkliegties, un divreiz (varbūt trīsreiz) gadā apsēžos mājās ar “Martini Asti” pudeli un viena pati izdzeru. Nesen piedalījos interesantā pasākumā – personības izaugsmes treniņā, kas saistāms ar to, lai cilvēks sasniegtu savus mērķus, diskomfortu un stresu. Tiku galā ļoti veiksmīgi un citām acīm skatos uz ikdienu un to, kas ap mani notiek. Tāda īsta stresa vairs nav, jo ir mērķi un ceļš, kas ejams, lai tos sasniegtu.”
“Manai metodei ir vairāk nekā 2000 gadu – tā ir ticība Dievam. Vispirms cenšos atcerēties par to, ka dzīvē ir arī skaisti brīži, kas noteikti seko pēc dažādiem pārdzīvojumiem. Ja tas neizdodas, pasaku sev, ka rīts gudrāks par vakaru, kā saka Skārleta – par to es domāšu rīt! Tad noteikti palutinu sevi ar kādu kārumiņu. Tad arī pēc tādām procedūrām parasti dzīve vairs nešķiet tik nelabojami bezcerīga. Bet, ja pavisam nopietni, tad man palīdz mans optimisms un paļaušanās uz Dievu! Agrāk mēdzu izkliegties, nu jau tieku galā normāli: izrunājos, ja stress saistībā ar konkrētu personu, paliekot racionāla. Ja vispārīgi – atslēdzos no notikumiem, lai varētu paskatīties uz lietu no malas. Palīdz auto, daba, arī darbs. Tā, vienkārši...”
Irēne, matemātikas skolotāja, 47 gadi
“Man šķiet, pēc rakstura esmu diezgan mierīga un nosvērta, un visi stresi mani tāpēc skar mazāk nekā citus... Un es taču strādāju tāāādā darbā, ka esmu ļoti norūdījusies, esmu pieradusi pie tā, ka viss jāsaplāno, viss jāparedz uz priekšu līdz pat iespējamajām atbildēm uz maniem jautājumiem. Bet, protams, kritiskos gadījumos palīdz iespēja būt vienatnē. Man tāda vieta ir mans dārzs, tad strādāju dārzā un visas domas salieku pa plauktiņiem, tāda vieta ir lauki – tur gan nav nekādu stresu, var smelties enerģiju un pozitīvos lādiņus nākamajai nedēļai. Vēl dažreiz eju uz baznīcu, bet tā ir tāda iekšēja sajūta, ka tieši to arī vajag. Vēl man vajag daudz pozitīvu emociju, lai to būtu vairāk nekā rūpju, tāpēc es eju uz koncertiem, izstādēm, teātriem... Visu, ko var Balvos... Nu tā apmēram...”
