Kā saulrieta vērošana ietekmē mūsu ķermeni: zinātnieku atklājumi ir pārsteidzoši
Daudziem saulriets ir tikai skaists dienas beigu skats, taču zinātnieki apgalvo, ka ir vērts to aplūkot rūpīgāk. Dažas klusas minūtes, vērojot mainīgās debesis, var palīdzēt novērst uzmanību no uzmācīgām domām, mazināt stresu un sagatavoties miegam.
Cilvēki jau kopš senatnes ir apstājušies, lai apbrīnotu uzlecošu vai rietošu sauli. Dažus fascinē spilgti oranžās debesis, citus - rozā mākoņi vai gaisma, kas pakāpeniski kļūst blāvāka pie horizonta, raksta BBC. Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka saulrieta vērošana ir labvēlīga emocionālajai labsajūtai un pat attiecībām. Turklāt dabiskā apgaismojuma maiņa no rīta uz vakaru palīdz regulēt organisma iekšējo pulksteni.
Palīdz atbrīvoties no satraucošām domām
Viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc saulriets var ietekmēt jūsu labsajūtu, ir brīnums, ko tas rada. Tā ir emocija, ko mēs piedzīvojam, ieraugot kaut ko grandiozu, neaptveramu vai neparasti skaistu. Mākslas darbs, mūzika vai izcils cilvēka sasniegums var izraisīt brīnumainu pārsteiguma izjūtu, taču visbiežāk cilvēki to piedzīvo dabā - skatoties uz kalniem, okeānu, zvaigžņotām debesīm, saullēktu vai saulrietu. Mišela Šiota, sociālās psiholoģijas profesore Arizonas štata universitātē ASV, skaidro, ka šādos brīžos cilvēks bieži jūtas mazs milzīgās pasaules kontekstā. Tā rezultātā ikdienas raizes var šķist mazāk nozīmīgas, vismaz uz īsu brīdi.
Kad cilvēka uzmanība pastāvīgi ir vērsta uz sevi un savām problēmām, ir viegli ieslīgt trauksmes vai negatīvu domu ciklā. Elpu aizraujošs saulriets var pārtraukt šo ciklu un atgriezt cilvēku tagadnes brīdī.
Citiem vārdiem sakot, tā vietā, lai vēlreiz pārdomātu nepatīkamu sarunu vai raizētos par gaidāmo dienu, vajadzētu novērot, kā mainās gaisma, krāsas un debesis.
Daži no spēcīgākajiem brīnuma avotiem
2023. gadā publicētā pētījumā vairāk nekā 2500 cilvēku novērtēja emocijas, ko izraisa dažādas dabas ainas. Izrādījās, ka saullēkti un saulrieti ir īpaši spēcīgi saistīti ar skaistuma un brīnuma sajūtu. Dženifera Stellara, psiholoģijas pētniece Toronto Universitātē, norāda, ka saulrietus izceļ to mērogs, krāsas un īslaicīgums. Debesis katru dienu izskatās citādākas, un spilgtākais skats ilgst diezgan īsu brīdi, tāpēc tas dabiski piesaista uzmanību.
Svarīgi ir arī tas, ka šī dabas parādība ir viegli pieejama daudziem cilvēkiem. Lai to redzētu, nav jādodas uz tālām zemēm vai jākāpj kalnos – dažreiz pietiek iziet uz balkona, pagalmā vai pat uz dažām minūtēm pacelt acis no tālruņa.
Var uzlabot uzmanību un atmiņu
Apbrīnojamas ainas var ietekmēt ne tikai garastāvokli, bet arī to, kā mēs apstrādājam informāciju. Vienā eksperimentā dalībnieki skatījās dažādas filmas un pēc tam bija jānoklausās stāsts un jāatceras tā detaļas. Cilvēki, kuri iepriekš bija redzējuši zinātnisku filmu, kas izraisīja spēcīgu pārsteigumu, precīzāk atcerējās informāciju. Zinātnieki vēl nevar precīzi pateikt, kādi procesi izraisa šo efektu.
Viens no iespējamiem skaidrojumiem ir tāds, ka skats, kas izraisa pārsteigumu, pilnībā piesaista uzmanību un vismaz uz īsu brīdi samazina uzmanības novēršanu. Tas ir īpaši aktuāli mūsdienu cilvēkiem, kuru uzmanība pastāvīgi ir sadalīta starp telefona ziņām, ziņām, e-pastiem un sociālajiem tīkliem.
Tomēr saulrieta vērošana vien nav jāuzskata par līdzekli, kas var izārstēt atmiņas problēmas, trauksmi vai depresiju. Drīzāk tas ir vienkāršs ikdienas ieradums, kas var papildināt citus veidus, kā stiprināt emocionālo veselību.
Citā pētījumā vecāka gadagājuma pieaugušajiem tika lūgts reizi nedēļā doties īsā pastaigā un apzināti meklēt lietas, kas izraisa brīnumu. Tās varētu būt rudens lapu krāsas, gaismas atspīdums vai apbrīnas izpausme bērna sejā. Pēc astoņām nedēļām šīs grupas dalībnieki detalizētāk aprakstīja savu pieredzi un pievērsa lielāku uzmanību apkārtējai videi nekā kontroles grupas cilvēki, kuriem netika dots uzdevums meklēt brīnumu. Dalībnieki arī uzņēma selfijus. Pētnieki atklāja, ka cilvēki, kas meklēja brīnumu, laika gaitā smaidīja platāk, un fotogrāfijās viņi atstāja vairāk vietas apkārtējai videi un dabas ainavām. Tāpēc pastaiga dabā saulrietā var sniegt vairākkārtēju labumu: fiziskās aktivitātes, atrašanos svaigā gaisā un iespēju izjust spēcīgāku saikni ar vidi.
Mudina pievērst lielāku uzmanību citiem
Brīnuma sajūta maina ne tikai to, kā jūs uztverat savas problēmas. Dažos pētījumos tā ir saistīta ar lielāku vēlmi palīdzēt citiem un prosociālāku uzvedību. Kādā no eksperimentiem dalībnieki skatījās uz augstiem eikalipta kokiem vai vienkāršu ēku. Vēlāk pētnieks apzināti izmētāja pildspalvas. Cilvēki, kuri iepriekš bija novērojuši milzīgus kokus un izjutuši lielāku bijību, biežāk palīdzēja tās savākt kopā. Tiek uzskatīts, ka pārmērīga koncentrēšanās un sevi samazinās grandiozu parādību klātbūtnē. Cilvēks izjūt lielāku saikni ar citiem un apkārtējo pasauli, kas var veicināt lielāku uzmanību un līdzjūtību. Dž. Stellara vadītā pētījumā, kurā piedalījās aptuveni 200 cilvēku, cilvēkiem, kuri biežāk piedzīvoja pozitīvas emocijas, piemēram, prieku un brīnumu, bija zemāks noteiktu citokīnu līmenis, kas norāda uz iekaisumu.
Saulrieta gaisma palīdz regulēt mūsu miega un nomoda ritmu
Paaugstināts iekaisuma marķieru līmenis var būt saistīts ar dažādām hroniskām slimībām. Tomēr zinātnieki vēl nevar apgalvot, ka tieši brīnuma sajūta tieši mazina iekaisumu vai pasargā no slimībām. Iespējamais skaidrojums ir tāds, ka šādas emocijas mazina stresu un stiprina sociālās saiknes sajūtu, kas savukārt var būt saistīta ar organisma reakcijām. Tomēr ir nepieciešami vairāk pētījumu, lai apstiprinātu šo saikni.
Saulrieta vērošana var labvēlīgi ietekmēt arī organisma iekšējo pulksteni, kas regulē miega un nomoda ciklu.
Vislielākā ietekme uz šo pulksteni ir rīta dienasgaismai. Tas palīdz organismam saprast, ka diena ir sākusies, un nosaka laiku, kad vakarā vajadzētu paaugstināties miegam svarīgā hormona melatonīna līmenim. Tomēr svarīgs signāls ir arī vakara gaisma, kas pakāpeniski vājinās. Krēsla organismam vēsta, ka aktīvā dienas daļa ir beigusies un ir laiks gatavoties atpūtai. Mariana Figueiro, profesore Icahna Medicīnas skolā Sinaja kalnā Ņujorkā, uzsver, ka diennakts ritma traucējumi ir saistīti ar sliktāku miegu, trauksmi un depresijas risku.
Ilgstoša spilgtu ekrānu un mākslīgā apgaismojuma lietošana vakarā var nomākt dabiskos tumsas signālus un aizkavēt gatavību miegam. Tāpēc īsa pastaiga ārā krēslā var palīdzēt skaidrāk sajust pāreju no dienas uz vakaru. Tā var kļūt par vienkāršu vakara rituālu.
Zinātnieki ir ierosinājuši, ka cilvēka organisms ir pielāgojies redzēt gan saullēktu, gan saulrietu – it kā tās būtu dabiskas dienas sākuma un beigu pazīmes. Protams, ne ikviena dzīves ritms ļauj katru dienu novērot abus. Tomēr pat dažas minūtes pie loga, uz balkona, pagalmā vai parkā var kļūt par noderīgu rituālu.
