Visu laiku gribas saldumus. Par ko signalizē organisms
Vēlme laiku pa laikam apēst kaut ko saldu ir pilnīgi normāla. Taču, ja kāre pēc saldumiem rodas gandrīz katru dienu, ir vērts pievērst uzmanību savam uzturam, miega kvalitātei, stresa līmenim un citiem organisma signāliem.
Laiku pa laikam vēlēties apēst kaut ko saldu ir pilnīgi normāli. Taču, ja kāre pēc saldumiem rodas gandrīz katru dienu vai pēc katras ēdienreizes, iemesls var nebūt tikai ieradums. Par to raksta izdevums "Egészség Kalauz".
Kāri pēc saldumiem var ietekmēt dzīvesveids, uzturs, hormonu darbība, stress un pat vielmaiņas īpatnības.
Pārmērīgs rafinēto ogļhidrātu daudzums uzturā
Baltmaize, konditorejas izstrādājumi, saldie dzērieni un saldumi strauji paaugstina cukura līmeni asinīs. Pēc tam tas tikpat strauji var pazemināties.
Tāpēc izsalkums ātri atgriežas un rodas vēlme atkal apēst kaut ko saldu. Tā veidojas apburtais loks.
Uzturā trūkst olbaltumvielu un šķiedrvielu
Ja ēdienreizi galvenokārt veido ogļhidrāti, organisms drīz vien atkal prasa ēdienu.
Olbaltumvielas un šķiedrvielas palēnina gremošanu, palīdz ilgāk saglabāt sāta sajūtu un uztur stabilāku cukura līmeni asinīs.
Miega trūkums
Nepietiekams miegs ietekmē ne tikai garastāvokli, bet arī apetīti. Miega trūkuma dēļ mainās hormonu grelīna un leptīna darbība. Grelīns pastiprina izsalkuma sajūtu, savukārt leptīns ir atbildīgs par sāta sajūtu.
Tāpēc pēc slikti izgulētas nakts daudziem rodas daudz lielāka vēlme pēc produktiem ar augstu cukura saturu.
Stress
Stresa situācijās paaugstinās kortizola jeb stresa hormona līmenis. Daļai cilvēku tas var pastiprināt kāri pēc saldumiem.
Bieži vien šādos brīžos cilvēks ēd nevis tāpēc, ka ir izsalcis, bet gan tādēļ, ka salda garša uz brīdi rada komforta sajūtu un palīdz mazināt spriedzi.
Hormonālās izmaiņas
Daudzām sievietēm kāre pēc saldumiem pastiprinās pirms menstruācijām.
Tas saistīts ar hormonālajām izmaiņām, kas īslaicīgi var ietekmēt apetīti un garšas vēlmes.
Insulīnrezistence vai cukura diabēts
Pastāvīga vēlme ēst saldumus dažkārt var būt saistīta ar insulīnrezistenci vai 2. tipa cukura diabētu.
Īpaši svarīgi vērsties pie ārsta, ja līdztekus kārei pēc saldumiem parādās pastiprinātas slāpes, bieža urinēšana, izteikts nogurums vai neizskaidrojamas ķermeņa svara izmaiņas.
Ieradums pēc ēdienreizes apēst desertu
Dažkārt organismam cukurs nemaz nav nepieciešams – smadzenes vienkārši ir pieradušas pēc katras ēdienreizes saņemt kaut ko saldu.
Ja deserts kļuvis par automātisku ikdienas ieradumu, vēlme pēc saldumiem var rasties arī tad, ja organismam tie patiesībā nav vajadzīgi.
Ko var darīt?
Lai mazinātu kāri pēc saldumiem, ieteicams katrā pamatēdienreizē iekļaut olbaltumvielas un šķiedrvielas, ēst regulāri, nepieļaut krasas cukura līmeņa svārstības asinīs un nodrošināt pietiekamu miegu.
Stresa laikā spriedzi var mazināt arī citādi – dodoties pastaigā, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm vai vienkārši atvēlot laiku īsai atpūtai.
Pilnībā atteikties no saldumiem nav nepieciešams. Daudziem cilvēkiem pārāk stingri ierobežojumi tikai vēl vairāk pastiprina vēlmi apēst kaut ko saldu.
Kad jāvēršas pie ārsta?
Ja kāre pēc saldumiem parādās pēkšņi, saglabājas ilgstoši vai to pavada izteikts nogurums, pastiprinātas slāpes, bieža urinēšana vai ievērojamas ķermeņa svara izmaiņas, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu.
Vairumā gadījumu pastāvīgu vēlmi pēc saldumiem izraisa nekaitīgi iemesli, piemēram, uztura paradumi, miega trūkums vai stress. Tomēr dažkārt tā var liecināt arī par vielmaiņas traucējumiem.
