Negribu, lai bērni tiktos ar bijušā vīra jauno draudzeni. Kā to panākt?
Redakcijā saņēmām kādas jaunas sievietes jautājumu, kā rītoties, ja vīrs aizgājis no ģimenes un saticis citu sievieti, ar kuru dzīvo kopā. Pēc pārsi mēnešiem vīrietis pieprasīja oficiāli šķirt laulību. Jaunā draudzene neļauj vīrietim maksāt bērniem uzturlīdzekļus, liedz ar viņiem netikties, bērni nedrīkst tēvam zvanīt tad, kad vīrietis ar draudzeni ir kopā. Tēvs bērniem rāda draudzene fotogrāfiju un stāsta, cik ļoti to mīl. Jautājums ir, vai ir iespējams panākt, ka bērni nesatiek tēva jauno draudzeni.
Lūdzām situāciju komentēt zvērinātai advokātei Inesei Cinītei un psiholoģei, gešttaltterapeitei Danai Lukaševičai.
Advokāte norāda, ka sniegtā atbilde ir informatīva, jo lai sniegtu pilnvērtīgu konsultāciju, nepieciešams izpētīt lietas materiālus. Atbildot uz aprakstīto situāciju, jānorāda, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Savukārt vecākiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums uzturēt personiskas attiecības ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem. Ja vecāki nevar vienoties, tad strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Līdz ar ko situācijā, kad bērna vecāki nevar vienoties par saskarsmes kārtību, strīds izšķirams tiesā. Izskatot prasījumu, tiesa prioritāri vērtēs bērna intereses, tai skaitā jautājumos par bērna dzīvesvietas noteikšanu, saskarsmes tiesību noteikšanu (ierobežošanu) ar šķirti dzīvojošo vecāku. „Bērna labākās intereses” ir elastīgs jēdziens un šīs intereses konstatējamas katrā konkrētā situācijā. Normatīvie akti neuzskaita kritērijus, kā bērna intereses būtu izmērāmas (piemēram, par bērna labāko interešu kritērijiem bērnu dzīvesvietas noteikšanai nevar atzīt vecāku dzimumu, mantisko vai sociālo stāvokli), jo katra situācija ir individuāla.
Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu tikšanās laiku. Tiesa saskarsmes tiesības var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka saskarsmi ar bērnu var realizēt tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm. No aprakstītās situācijas arī izriet, ka bērna tēvs neapgādā bērnus, kas nav nepieļaujams. Pienākums apgādāt bērnu gulstas uz abiem vecākiem izriet no Civillikuma 179.panta, līdz ar ko tajā noteiktais vecāku pienākums bērnus apgādāt ir absolūts, beznosacījuma vecāku pienākums.
Savukārt psiholoģe Dana Lukaševiča skaidro situāciju no emocionālās puses. "Jaunā sieviete bērnu tēvu var ietekmēt tikai no psiholoģiskās puses, nevis juridiski. Jums iesaku šajā brīdī runāt, cenšoties nodibināt kontaktu ar vīru, kas viennozīmigi ir svarīgi, lai tālāk konstruktīvi varat risināt jautājumus, kas attiecas uz bērniem un šķiršanās procesu.
Neraugoties uz to, kādas būs šķirtā pāra attiecības turpmāk, bērni gribēs tikties ar tēti. It sevišķi pēc tik pēkšņās šķiršanās. Bērniem ir vajadzīgs laiks, lai pieņemtu jauno situāciju, izprastu notiekošo utt. Bērniem nevajadzētu liegt tikties ar tēti, bet jārunā ar vīru, lai vienotos, ka bērniem ir iespēja tikties ar tēvu divatā. Ir ļoti svarīgi runāt ar bērniem, pievērst uzmanību viņu emocionālajiem pārdzīvojumiem šajā dzīves posmā."
Savukārt, lai sievietei būtu vieglāk rast kompromisu ar vīru, psiholoģe iesaka vērsties pie kāda speciālista, lai varētu izrunāt savu aizvainojumu, risināt ar pašvērtību saistītus jautājumus un iegūt atbalstu krīzes situācijā.
