Pedagoģe slavē mūsdienu jauniešus: ir jāaizmirst teiciens “kad mēs augām, gan tā nebija”
Lai mazinātu plaisu starp paaudzēm un pēc iespējas veiksmīgāk palīdzētu jauniešiem sagatavoties studijām un darba tirgum, primāri ir jāsaprot, ka pasaule mainās un jaunieši to redz pavisam citādāk, saka Eiropas Tālmācības vidusskolas direktore, pedagoģe Marina Jefremova. Lūk, viņas viedoklis par izglītības aktualitātēm.
Paaudžu atšķirības, kas īpaši spilgti iezīmējas izglītības jomā, nevienam nav noslēpums. Jaunieši, kuri mācās, ir dzimuši un auguši interneta un tehnoloģiju laikmetā, bet daļa pedagogu un izglītības politikas veidotāju – auguši un mācījušies pavisam citā sistēmā un apstākļos.
Mūsdienu jaunieši ir ambiciozāki
Mums, pieaugušajiem, ir jāaizmirst jēdziens “mūsu laikos gan tā nebija” vai “kad mēs augām, tā nedarīja” – pasaule ir mainījusies un nekad vairs nebūs tā, kā agrāk. Mūsdienu jaunieši ir ambiciozāki, viņi nebaidās “pazaudēt” gadu pēc pamatskolas vai vidusskolas un nevēlas mācīties to, kas neinteresē, tikai tāpēc, ka tā “būtu pareizi”.
Izlaist vienu gadu vai pabeigt divas klases vienā gadā
Ja savulaik centāmies pieturēties pie nosacīta grafika – skola, uzreiz pēc tam profesijas iegūšana, tad darbs, tad mūsdienās cilvēki aizvien vairāk apzinās, ka izglītoties var visas dzīves garumā, ikvienā dzīves posmā, tāpēc jaunieši nereti izvēlas izmēģināt spēkus dažādās jomās – sportā, mūzikā, mākslā, vai iegūt pieredzi ārzemēs, nedaudz atliekot mācības, vai arī darīt šīs lietas, paralēli studējot. Starp citu, Eiropas Tālmācības vidusskolā esam novērojuši arī pretējo – reizēm jaunieši vēlas pabeigt divus vidusskolas gadus vienā gadā, lai ietaupītu laiku un varētu nodoties saviem mērķiem. Arī tas ir iespējams.
Izpratne par mācībām mainās
Arī pedagogiem un izglītības politikas veidotājiem ir jāpielāgojas pārmaiņām pasaulē. Un izglītības procesam kopumā. Darba tirgus šobrīd pieprasa spēju pašiem organizēt savu laiku un citus resursus, IT prasmes, pašdisciplīnu, spēju strādāt ar lielu daudzumu dažādas informācijas, t.sk. dažādiem informācijas formātiem. Šis prasmes iespējams attīstīt, mācoties tālmācībā, tāpēc jauniešu izpratne par to, kāds ir ierasts mācību process, strauji mainās.
Mākslīgā intelekta ietekme
Svarīgi saprast, ka mainās ne tikai tas, kā varam mācīties, bet arī tas, kā varam mācīt. Arī pedagogi mūsdienās var strādāt attālināti, plānot savu laiku, braucot uz konsultācijām tikai klātienē. Tas ļauj arī skolotājiem paralēli studēt un strādāt. Izglītības procesu aizvien vairāk ietekmēs arī mākslīgais intelekts – jau šobrīd ir gadījumi, kad audzēkņi to izmanto, tāpēc ir jāatrod veids, kā to integrēt mācību procesā pilnvērtīgi un jēgpilni. Pedagogi to nedrīkst ignorēt.
Izmaiņas sabiedrībā ir būtiski ietekmējušas arī darba tirgū un mūsu gaidām un vēlmē attiecībā pret darbu. Jaunieši aizvien biežāk vēlas strādāt pēc elastīga grafika, daļēji vai pilnībā attālināti, savā tempā un sev ērtā laikā. Viņi vēlas būt maksimāli neatkarīgi.
Raugoties gan uz mācību procesu, gan darba tirgu, ir jāpieņem, ka veids, kā mācāmies un kā strādājam, ir mainījies uz neatgriešanos. Tā vietā, lai gaidītu, lai jaunieši pielāgojas sistēmai, kurā savulaik mācījās daudzi no mums, daudz vērtīgāk ir meklēt risinājumus tam, lai mācību procesu padarītu atbilstošāku mūsdienu videi – digitālāku, ar iespēju mācīties jebkurā vietā un laikā, mācību procesu, kas pielāgojas mūsu dzīves ritmam un vajadzībām, nevis mācību procesu, kam jāpakārto viss pārējais.
