Skatos spogulī un mulstu. Kā iemīlēt savas pirmās krunciņas?
Kad savā spoguļattēlā ieraugi pirmās krunciņas, šķiet, ka visa dzīve aizskrien gar acīm. Vēl tikai pats jaunības plaukums, bet organisms sāk novecot. Mierinājumam derēs fakts, ka laimīga un skaista, ja vien vēlies, vari būt arī ar krunciņām! Kā pieņemt sava izskata izmaiņas, konsultē psiholoģe Inga Lubāne.
Daudzi teic, ka izskatos krietni vecāka par saviem gadiem. Stāsta Līga (26)
«Pirmās krunciņas ap acīm pamanīju jau pirms diviem gadiem. To skaidroju ar lielo pagurumu pēc sesijas, jo nebiju naktīs kārtīgi gulējusi gandrīz divas nedēļas. Kad atpūtos, krunciņas izlīdzinājās. Bet tagad tās kļuvušas izteiktākas un ir redzamas pat tad, kad esmu kārtīgi izgulējusies. Tas man rada diskomfortu. Pat draudzenes izmetušas nevērīgu frāzi – ārprāts, tev jau krunkas! Tātad tās patiesi var redzēt! Citreiz ļoti dusmojos – kā gan liktenis ar mani tā rīkojas?! Jau tā visu dzīvi jāsadzīvo ar resnajiem gurniem un celulītu, bet tagad vēl krunkas. Ir sāpīgi, atbildot uz jautājumu, cik man gadu, redzēt jautātāja acīs izbrīnu, ka tik maz, jo izskatos vecāka. Ejot izklaidēties uz klubiem, man pievērš uzmanību krietni vecāki vīrieši. Protams, atkal vainoju savas krunkas! Arī darbā, šķiet, neklājas tik veiksmīgi, jo izskatos vecāka. Brīvdienās piestrādāju par viesmīli, bet manām kolēģēm, kas izskatās jaunākas, dzeramnaudas vienmēr atstāj lielākas nekā man.»
Satrauc bioloģiskais pulkstenis. Stāsta Kristiāna (25)
«Vairāk satraucos nevis par krunciņām un pirmajiem sirmajiem matiem (jā, esmu arī tos savā izskatā pamanījusi), bet gan par to, cik strauji rit mans bioloģiskais pulkstenis. Jau četrus gadus dzīvoju kopā ar draugu. Beidzot bijām nolēmuši precēties un domāt par ģimenes pieaugumu, bet materiālā ziņā diemžēl neiet tik labi, cik gribētos, tāpēc kāzas un bērniņu esam atlikuši uz labākiem laikiem. Esam spiesti domāt paši par savu izdzīvošanu, nevis radīt mazuli. Nesen biju aizbraukusi uz vidusskolas klases salidojumu. Tur pārsvarā visas klasesbiedrenes jau ir māmiņas. Pašlaik esmu nobažījusies: vai bērniņu ar draugu neatliekam par ilgu. Zinu: jo vairāk sievietei gadu, jo grūtāk tikt pie bērniņa.»
Krunkas nav traģēdija - tās liecina, ka kļūstu gudrāka. Stāsta Evija (26)
Evija, 26 gadi: «Līdz šim par krunkām daudz nebiju domājusi, jo šķita – tās vēl ir tālu un mani neskar. Bet darbā vajadzēja fotografēties. Ja parasti, atlasot bildes, skatījos, lai tajās man izskatās mazāks deguns un skaistāks profils, tad šoreiz bildēs redzēju tikai savas krunkas. Biju pārsteigta. Apzinos, ka sievietes ir gana skaistas arī 35 gadu vecumā un vēlāk, bet līdz šim nebiju iedomājusies, ka krunciņas man parādīsies tik ātri. Katrai krunkai ir sava apakšnozīme. Mīmikas krunciņas ap acīm vai vaigu bedrītēm mani tik ļoti nesatrauc. Tās man pat šķiet mīļas, jo nozīmē, ka daudz smaidu un esmu pozitīva. Bet no rūpju krunkas, kas parādījusies uz pieres, gan gribētu atbrīvoties. Tas tiesa, pārdzīvoju smagas pārmaiņas personīgajā dzīvē, bet to, ka tik ātri tās varēs redzēt uz manas sejas, nebiju iedomājusies. Pagaidām gan ticu, ka atpūtīšos un rūpju krunka izzudīs. Tiekoties ar kosmetoloģi, izrunāju arī, kādus krēmus labāk lietot. Pēdējo dienu atklājums par sevi vienalga lika saprast – krunkas tomēr nav traģēdija. Tās liecina, ka kļūstu gudrāka.»
Iemācies būt skaista vienmēr, iesaka psiholoģe
Tavas izjūtas par pirmajām krunciņām patiesībā skaidri parāda tavas patiesās attiecības ar savu ķermeni. Ja pirmās krunciņas rada satraukumu, ir svarīgi ieklausīties sevī un godīgi atbildēt uz jautājumiem: kāpēc satraucos par krunciņām? Kas ir tie iemesli, kādēļ baidos novecot? Kādēļ ir bailes? Viens no biežākajiem iemesliem – tas rada konfrontāciju ar iedomāto izskatu. Ir jāiemācas pieņemt savu izskatu, kāds tas ir, nevis tādu, kādu gribētu redzēt. Tāpat sabiedrībā valda skaistuma kults – ir uzskats, ka jauni cilvēki ir skaisti, veiksmīgi un laimīgi. Bet vai patiesi skaistie un laimīgie ir tikai agrā jaunībā? Protams, nē! Svarīgākais ir katras pašas priekšstats par to, ko nozīmē skaisti izskatīties. Kādēļ domā, ka izskatīties skaisti var tikai jaunībā, kad āda ir pavisam gluda un mati vēl nav sākuši sirmot? Vai tad novecojot nebūsi skaista? Nebūsi laimīga? Vesela? Veiksmīga? Nepatiksi citiem? Nebūsi nevienam vajadzīga?
Pareizāk ir izdomāt, ko darīt, nevis gausties
Godīgi atbildot uz šiem jautājumiem, ir vieglāk saprast, ka skaistums un veiksme nebūt nav atkarīgi no novecošanās. Taču tas nenozīmē, ka sajust pirmās novecošanas pazīmes ir viegli. Ieraudzīt pirmo krunku vai sirmo matu ir pat daudz grūtāk nekā brieduma gados, kad novecošanu vieglāk uztvert kā pašsaprotamu. Agrā jaunībā tas ir kas jauns, nezināms, neatklāts. Novecošana liek mainīt paradumus un vairāk aizdomāties par laiku un dzīvi, tāpat tā liek apzināties, ka jaunība un dzīve nav bezgalīga. Katram vecumam ir savi riski un iespējas, kuras gribas un vajag izmantot. Kaut āda zaudē elastību un veselīgumu, krunku dēļ jau nekas neapstājas. Svarīgākais ir iemācīties dzīvot, nevis gausties un nepieņemt pārmaiņas, jo būtiska ir pieredze, zināšanas, attieksme. Tā rada piepildījumu un laimi. Nenoliedzami, jebkuras pārmaiņas var radīt spriedzi. Kaut kas mainās tavā izskatā, domāšanā vai priekšstatā par sevi. Pārmaiņas pieņemt ir grūti. Jo sevišķi grūti ir tad, ja saproti – ir daudzi sapņi un mērķi, kurus vēl neesi paspējusi piepildīt. Tad gan pareizākais ir nevis gausties, bet izdomāt, ko darīt, lai savas ieceres īstenotu.
Izvērtē savas prasības
Reizēm ar krunciņām grūti sadzīvot, jo savu izskatu arī iepriekš nebiji pieņēmusi un krunciņas nu kļuvušas par papildu iemeslu, lai sevi nemīlētu. Beidzot laiks sevi iemīlēt! Arī ar pirmajām krunciņām vai sirmajiem matiem! Ja tavā izskatā kaut kas rada diskomfortu, neapmierinātība ar sevi ir normāla parādība. Turklāt, ikdienā tik ļoti koncentrējoties uz saviem platajiem gurniem vai krunciņām, mazāk enerģijas paliek kvalitatīvi strādāt vai veidot attiecības ar kolēģiem, draugiem, jaunām paziņām. Atzīsti, vērojot līdzcilvēkus, ļoti labi var just, kurš sevi mīl un kurš ir visu laiku neapmierināts, vai ne? Ir divas iespējas, kā atbrīvoties no ilgstošās neapmierinātības ar savu izskatu. Pirmā – saprast, ko izskatā mainīt un ko vajadzētu darīt, lai justos labāk. Ja esi apaļīga, varbūt pienācis īstais laiks vairot fiziskās aktivitātes un mainīt ēšanas paradumus, lai iegūtu vēlamo formu. Otrā iespēja – izvērtē savas prasības pret savu izskatu. Varbūt radi sev lieku emocionālu sasprindzinājumu, jo gribi būt tā, kas nekad nebūsi? Varbūt jau ģenētiski tev iedzimta nosliece uz apaļīgumu. Iemācies pieņemt sevi tādu, kāda esi, nevis tiecies pēc nesasniedzama ideāla. Godīgi atbildi uz jautājumu – vai patiesi, lai būtu laimīga un ar dzīvi apmierināta, tik liela nozīme ir izskatam? Mēģini atcerēties paziņas, kurus uzskati par laimīgiem? Vai patiesi viņi ir ar modeļa figūru un gludu sejas ādu? Noteikti vari iedomāties vismaz vienu (vai vairākus) cilvēkus, kuru klātbūtnē ir patīkami uzturēties. Tā ir dvēsele, kas mājo katra ķermenī un padara cilvēku tik patīkamu. Ja pieņem sevi un savu izskatu, jūties brīva, sievišķīga un skaista, arī citu acīs izskatīsies ar sevi apmierināta, veiksmīga un laimīga.
Mīli arī pārmaiņas
Ja pirmās krunciņas rada nepatīkamas sajūtas, jo tas liek aizdomāties, ka atšķirībā no daudzām draudzenēm un paziņām tu vēl neesi māmiņa, ar kritisku skatienu jāizvērtē šķēršļi, kādēļ bērniņu neplāno jau tagad. Visticamāk, ideālais bērniņa dzimšanas laiks nekad nepienāks, jo vienmēr atradīsies kādi iedomāti šķēršļi. Ekonomiski stabilajos gados biežākie iemesli nedzemdēt ir veiksmīgās karjeras izaugsmes, krīzes gados – neziņa par nākotni. Kādu iemeslu var atrast vienmēr. Varbūt atkal esi izvirzījusi sev pārāk augstas prasības, lai dzemdētu bērniņu?
Iemācīties mīlēt sevi ar visām krunciņām ir pavisam vienkārši! Pieņem sevi tāda, kāda esi. Mīli sevi ar visām pārmaiņām. Padomā, ko jaunu vari tvert no šī laika? Protams, novecot nav viegli, bet novecošana dzīvē nav svarīgākais. Būtiskāk ir dzīvot un ļauties dzīvei.
Kasjauns.lv / Foto: Shutterstock
