Matu krāsa ar amonjaku - par vai pret?
Matu krāsošana ir viena no populārākajām skaistumkopšanas procedūrām; aplēses liecina, ka to dara vismaz 75% sieviešu un 15% vīriešu – lielākoties tādēļ, lai maskētu sirmos matus vai sekotu modes tendencēm. Kas īsti slēpjas matu krāsās?
Senāk matu krāsošanai izmantoja dabas veltes – hennu, melnā valrieksta čaumalas, safrānu. Ar tām bija grūti panākt kvalitatīvu un ilgstošu rezultātu, un 20. gadsimta sākumā cilvēce iepazina rūpnieciski ražotu un komercializētu matu krāsu, kas saturēja amonjaku.
Tā ir sārmaina ķīmiska viela, kas, reaģējot ar ūdeņraža peroksīdu, sagatavo matus krāsas pigmenta uzņemšanai – atver mata ārējo slāni jeb kutikulu un ļauj krāsai iekļūt matu iekšpusē, lai nokrāsotu to no iekšienes. Lai arī, mazgājot matus, krāsas pigments ar laiku kļūs blāvāks, tas neizzūd pavisam.
Pēdējā laikā veselības speciālisti un vides aizstāvji gan mudina izvēlēties matu krāsu, kas nesatur amonjaku, jo amonjaks veicina elpošanas slimības un astmu, ietekmē endokrīno sistēmu, sausina galvas ādu, kā arī nopietni kaitē videi.
Jāatceras, ka matu redzamo daļu veido nedzīvas šūnas, kam amonjaks tik ļoti nekaitē, taču matu krāsa nokļūst arī uz matu saknēm, kas ir mata dzīvā daļa, un tās novājina. Tāpēc labāk izvēlēties tādus matu krāsošanas līdzekļus, kas saudzētu gan cilvēku, gan vidi.
Matu krāsas bez amonjaka līdzīgi kā krāsojošie šampūni, lakas, putas vai želejas nokrāso matus no ārpuses. Krāsas noturība ir atkarīga no pigmenta stipruma.
