Vecāki publicē internetā bērna foto, nenojaušot, kādām briesmām pakļauj atvasi
2018. gadā Lielbritānijas starptauriskās bankas “Barclays” drošības speciālisti apgalvo, ka identitātes krāpšana nekad nav bijusi tik vienkārša, kā tagad. Lielā mērā tas ir pateicoties “sharenting” jeb praksei, kad vecāki internetā publicē sensitīvu saturu par saviem bērniem rādot ainas no ikdienas dzīves. Jāpiebilst gan, ka šādu praksi nepiekopj tikai vecāki, to dara arī citi aprūpētāji, piemēram, vecvecāki vai skolotāji.
Šī sensitīvā informācija var iekļaut ne tikai privātas bildes, bet arī dzimšanas datumus, dzīvesvietas adresi, vārdu un daudz ko citu. Drošības speciālisti brīdināja, ka šī informācija, ko aprūpētāji izliek plašajā internetā, visticamāk, būs pieejama arī tas, kad nesen dzimušai bērns jau būs pieaudzis. Šī informācija var tikt izmantota, lai veiktu krāpšanu, piemēram, viltotu bankas kontu atvēršanu, kredītu ņemšanu vai citu darījumu veikšanai.
Apvienojot to ar personas informāciju par vecākiem un citiem datu avotiem – jums ir lieliska recepte vienkāršai identitātes zādzībai – bieži vien pat pirms bērns kļuvis par pusaudzi.
Turklāt, ja mājās izmantotas dažādas citas viedierīces, kā arī rotaļlietas, kas savienotas ar internetu, vēl vairāk informācijas tiks iegūta. Daudzas mūsdienu viedās rotaļlietas, tostarp rotaļu lāči, lelles un bērnu pulksteņi, ir pierādījuši, ka nav aizsargāti pret to uzlaušanu.
Jaunieši ir īpaši neaizsargāti, jo identitātes zādzība vai cita personas datu nelikumīga iegūšana var būt ne tikai tiešsaistes krāpšana. Personiskā informācija var nonākt laupītāju, vajātāju un varmāku rokās. “Tas, iespējams, neizklausās riskanti runājot par vienreizēju fotoattēlu, taču padomājiet par visiem fotoattēliem un videoklipiem, ko kopīgojat tiešsaistē. Tas, kopā ar vienreizējo fotoattēlu kopā veido detalizētu karti, kurā viegli var nolasīt, kur jūsu bērns atrodas konkrētā laikā,” “Vice” pastāstīja tehnoloģiju žurnālists Mehaks Sidiks.
Robeža starp mūsu privāto un sabiedrisko dzīvi kļuva vēl neskaidrāka 2020. gada martā, kas Pasaules Veselības organizācija (PVO) pasludināja Covid-19 par globālu pandēmiju. Papildus dažādiem ikdienišķiem un praktiskiem aspektiem pandēmijas laikā esot vairāk tiešsaistē, dalīšanās ar privāto dzīvi kļuva par fundamentālu veidu, kā turpināt socializēšanos ar citiem un veidot cilvēcisku saikni ar citiem.
Tā kā jauniešiem tika pārtrauktas ne tikai mācības klātienē, bet arī dažādas ārpusskolas aktivitātes. Mācību stundas un “tikšanās” tiešsaistē ātri vien kļuva par normu. “Lielākā problēma, ko es redzu saistībā ar jebkāda veida krāpšanas risku, ar ko saskaras bērni un jaunieši, jo īpaši pandēmijas dēļ, bija nepieciešamība bērniem un viņu vecākiem attālināti pilnībā paļauties uz digitālajām ierīcēm,” sacīja Kristena Vokere, digitālā privātuma eksperts un mārketinga profesore Kalifornijas štata universitātē Nortridžā.
Daudzi augšupielādēja fotoattēlus, kuros redzama viņu ģimene. “Kad nav iespējams fiziski satikties ar sev mīļajiem, lielākā daļa cilvēku pievēršas informācijas apmaiņai tiešsaistē,” sacīja kiberdrošības profesors Bendžamins Jansons.
Nav jau arī tā, ka mums iepriekš nekas nav stāstīts par drošības riskiem internetā. Daži vecāki, neskatoties uz lielo kārdinājumu, ir tomēr izvēlējušies būt piesardzīgi.
Bērnu grāmatu autore Šruti Rao, atrada veidus, kā publicēt ziņas par savu meitu, neatklājot pārāk daudz informācijas. “Es kādreiz biju emuāru autore un, ja es gribēju dalīties ar savas meitas attēliem, lai kaut kādā veidā paspilgtinātu savu stāstu, tas vienmēr notika no aizmugures vai kā citādi, neatklājot viņas seju. Man viņai bija arī segvārds, ko izmantoju gan emuāros, gan sociālajos tīklos.
Viņa nav vienīgā, arī daudzi citi vecāki izvēlas fotogrāfijas ar bērniem publicēt bez redzamas sejas. Vecāki par saviem bērniem atklāj daudz vairāk privātas informācijas, nekā viņi nojauš. Ja publicējat savu bērnu internetā, tad par viņu ir ļoti maz patiesi privātas informācijas, pārliecināta ir Sāra Kampusa, fitnesa influencere no Londonas.
Bet kā tad noziedznieki vai krāpnieki var iegūt šo informāciju no vienkāršas fotogrāfijas "Instagram"?
“Jebkurš digitālais medijs satur daudz datu,” sacīja tehnoloģiju žurnālists Sidiks. Katrš tiešsaistē publicētais fotoattēls – no neveikliem selfijiem līdz jūsu bērna pirmajai skolas dienai – satur metadatus. Metadati var ietver informāciju par fotoattēla uzņemšanas vietu, tālruņa marku un modeli kā pat to, par ko strādājat.
Uma Subramanijs, Mumbajā bāzētas organizācijas “RATI” (“Rights. Actions. Technology. Information) sociālo pārmaiņu fonda līdzdibinātājs un direktors uzskata, ka informācijas, tostarp attēlu, ļaunprātīga izmantošana saglabāsies, taču bailes no tā nav risinājums. “Šīs bailes no vecākiem tiks nodotas bērniem un novedīs pie lielākas pašcenzūras,” viņš stāsta “Vice”. Viņš uzskata, ka plaši vispārinājumi par bērnu privātumu nedarbosies, piemēram, tādā valstī kā Indija.
2021. gada decembrī Indijā bija 646 miljoni interneta lietotāju, vecumā no diviem gadiem. Un līdz 2025. gadam šis skaists, visticamāk, pieaugs līdz vairāk nekā 900 miljoniem. Blēzs M. Krolijs, kiberdrošības dizaineris, kurš atrodas Indijā, sacīja “Vice”, ka valstī nav pārāk daudz identitāšu zādzību gadījumu, jo piekļuve internetam joprojām ir ierobežota. Taču viņš brīdina, ka nākamajos gados tas varētu strauji augt.
Savukārt Drū Variors, 37 gadus vecs mediju profesionālis, uzskata, ka digitālās pratības joma būt gaisma digitālā tuneļa galā. Viņš uzskata, ka vispārīgie datu aizsardzības noteikumi, digitālās tiesības, piekrišana sīkfailiem un tas, ka jūsu tiks iegūti un izmantoti, ir tikai dažas no lietām, kas pieaugušajiem būtu jāstāsta bērniem jau no agras bērnības.
