“Situācija ir šausmīgi drūma.” Kakao audzēšanā vergu darbā iesaista pat piecgadniekus
Covid-19 pandēmija un tās ierobežojumi pasliktinājuši situāciju bērnu nodarbinātības jomā pasaulē. Daudzi miljoni bērnu ikdienā strādā smagu un nepiemērotu darbu, nevis dodas uz skolu un mācās. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja projekta “Our food. Our future” komunikāciju koordinatore Latvijā Ulla Milbreta.
Projektu Latvijā vada Vides izglītības fonds, un tā apkopotā informācija liecina, ka 2020.gads visā pasaulē iezīmējās kā vissliktākais gads bērnu tiesību ievērošanas jomā. Nodarbināto bērnu skaits pieauga līdz 160 miljoniem bērnu, sasniedzot augstāko atzīmi pēdējo 20 gadu laikā.1
Šausmīgi drūma situācija
“Ja runājam par bērnu darbu kakao audzēšanas nozarē, kurā bērnus izmanto visvairāk, tad situācija ir ļoti drūma. Visā pasaulē jau 20 gadus cīnās, lai izskaustu bērnu darbu.
2020.gada dati2 liecina, ka šis gads ir bijis visbriesmīgākais bērnu darba izmantošanas ziņā. Viens no galvenajiem iemesliem ir bijusi Covid-19 pandēmija,” viņa teica.
2020.gadā kakao ražošanā Kotdivuārā un Ganā tika nodarbināts pusotrs miljons bērnu. 95% no viņiem bija jāizmanto bīstami instrumenti, veselībai bīstami pesticīdi, jāveic smagu kravu pārvadāšana vai arī jāstrādā ar uguni, lai attīrītu zemi.3
Kāpēc vispār bērnus nodarbina?
Milbreta skaidroja, ka darbiniekiem, kas strādā dažādās fermās, maksā diezgan nelielu algu. “Problēma rodas tādēļ, ka produktam, ko audzē, ir jābūt konkurētspējīgam. Tāpēc tam ir jānosaka maksimāli zema cena.”
Piemēram, tomātu konservu ražošanā Ķīnā izmanto tikai 30% tomātu, bet pārējo konservu tilpumu veido kukurūzas ciete, kas ir ļoti lēta. “Tādā veidā šiem ražotājiem izmaksas ir daudz zemākas.”
Konservu ražošanā ir fiksētās izmaksas (jāiegādājas sēklas, mēslojums, pesticīdi u.c.) un mainīgās izmaksas (samaksa strādniekiem par darbu). Lauksaimniekiem ir daudz grūtāk ietekmēt fiksētās izmaksas, tāpēc viņi mēdz samazināt darbinieku algas, lai panāktu zemāku produktu pašizmaksu un līdz ar to arī cenu, bet palielinātu konkurētspēju.
Ja tētis vai mamma saslimst, uz lauku dodas bērni
Tā kā lauksaimniecībā izmanto dažādas iekārtas, kuras jāapkalpo noteiktam cilvēku skaitam, darbam tiek piesaistīti arī bērni, ja kāds no pieaugušajiem saslimst vai citu iemeslu dēļ nevar strādāt. “Ja pie konveijera trūkst cilvēku, tad bieži sūta bērnus.” Jāatceras, ka migrantu sievietes ir visneaizsargātākā strādnieku grupa.
Kakao ražošanā visvairāk bērnu nodarbina Āfrikas un Āzijas valstīs. Kakao audzē Kotdivuārā, Ganā, Nigērijā, Kamerūnā, Indonēzijā, Ekvadorā, Peru un Brazīlijā. “Tās ir lielākās kakao ražotāju valstis. Visvairāk problēmu ar bērnu darba izmantošanu ir Kotdivuārā un Ganā.”
Spiediens uz ģimenēm, kas audzē kakao
“Iemesls, kāpēc kakao ražošana ir ļoti jutīga tēma, ir tāds, ka šajās valstīs kakao iepērk no ģimeņu fermām, audzētavām. Nav centralizētas sistēmas. Lai palielinātu darbaspējas un ražu, darbam piesaista bērnus.
Zemnieku ģimenēm ir maz zemju, kur viņi var kaut ko audzēt. Tā kā zeme tiek ļoti intensīvi izmantota, tad raža kļūst daudz mazāka un ir zemāka produktivitāte. Zemnieki par savu darbu saņem ļoti mazu atalgojumu. Jāņem vērā, ka visā lauksaimniecībā pēdējos 50 gados samazinās samaksa, ko saņem zemnieki par savu darbu, kamēr izmaksas palielinās.4”
Milbreta akcentēja, ka kakao audzē arī lielās plantācijās. Arī tajās tiek izmantots bērnu darbs, īpaši tad, ja kāds no pieaugušajiem ģimenes locekļiem saslimst.
Uz lauka jāstrādā pat piecgadniekiem
Kakao audzēšanā strādā bērni vecumā no 5 līdz 17 gadiem.
“Ir tā saucamais bērnu vieglais darbs, kā arī ir “child labor”, kas ir bērnu smagais darbs. Vieglais darbs nozīmē, ka bērns šad un tad var palīdzēt fermā ar darbu, bet viņam neliek darīt bīstamu darbu. Darbs notiek vecāku uzraudzībā.
Piemēram, Latvijā varētu būt, ka bērns iziet uz lauka palīdzēt vecākiem. Viņi nedaudz pastrādā kopā. Darbs nav ne bīstams, ne ar smagu noslodzi.”
Daudz smagu darba stundu
Savukārt bērnu smagais darbs nozīmē to, ka tas ietekmē bērna iespējas tikt uz skolu. Tas var būt bīstams bērna veselībai un labsajūtai. Ir arī bērnu piespiedu darbs, kas ir vēl smagāks stāvoklis.
Bērniem no 5 līdz 11 gadu vecumam par smagu darbu tiek uzskatīts tas, ja viņi nedēļā ir strādājuši vismaz vienu stundu it kā oficiāli apmaksāto darbu, kā arī vismaz 21 stundu dažādus mājas darbus, par ko neko nemaksā.
Bet bērniem vecumā no 12 līdz 14 gadiem par smagu darbu uzskata to, ja viņi vismaz 14 stundas nedēļā pavada oficiāli apmaksātā darbā un vismaz 21 stundu strādā mājās.
Savukārt bērniem, kuru vecums ir no 15 līdz 17 gadiem, par smagu darbu runā, ja nedēļā ir vismaz 43 apmaksātā darba stundas. Bieži vien bērni smagā darba dēļ neiet uz skolu: “Ir skaidrs, ka šādos gadījumos skola izpaliek.”
Pandēmija situāciju pasliktināja vēl vairāk
Turklāt Covid-19 pandēmijas dēļ situācija ar bērnu nodarbinātību pasaulē vēl vairāk pasliktinājās. “Covid-19 dēļ daudz bērnu visā pasaulē negāja uz skolām, jo tās bija slēgtas. Bet lauksaimniecības sektorā situācija ļoti pasliktinājās gan migrantu strādniekiem, gan bērniem, jo daudzi slimoja un vajadzēja papildus sūtīt cilvēkus darbā.
Ir pētījumi, kas parāda, ka lielo fermu īpašnieki, kas nodarbina migrantu strādniekus, guva vēl lielāku peļņu uz neaizsargāto un nelegāli nodarbināto migrantu strādnieku rēķina. Tā kā uzraudzības nenotika, strādniekiem maksāja vēl mazāk un tika pārkāpta virkne cilvēktiesību.5”
Jāstrādā arī pa naktīm un bez pieaugušo uzraudzības
Runājot par bīstamo darbu, Milbreta pastāstīja, ka lauksaimniecībā nodarbinātiem bērniem ir jātīra lauki (jādedzina augi, lai attīrītu zemi, vai jārauj ārā koku gali), jācilā smagumi, jāstrādā ar pesticīdiem un citām ķimikālijām. “Protams, gandrīz jebkuram strādniekam, kas ir puslegāli nodarbināts, nedod nekādus aizsardzības līdzekļus.”
Tāpat bērniem jākāpj kokos, lai novāktu ražu. Viņiem jāstrādā arī pa naktīm un bez pieaugušo uzraudzības. Nepilngadīgajiem liek strādāt arī ar dažādām motorizētām iekārtām. Nav pareizi, ka bērniem jāstrādā ļoti ilgas darba stundas. “Tas viss ir bērnam bīstams darbs.”
Nav runas par dažu dobīšu izravēšanu
Secinājumā var teikt: bērnu darbs pasaulē nenozīmē to, ka atvase palīdz vecākiem dārzā izravēt kādu sakņu dobi, bet bieži vien tas nozīmē ilgstošu un smagu strādāšanu, kas negatīvi ietekmē bērna veselību, izglītību un kopējo dzīvi.
Šeit pieejama plašāka informācija par bērnu nodarbinātību pasaulē: https://data.unicef.org/resources/child-labour-2020-global-estimates-trends-and-the-road-forward/
Eiropas Savienības finansētais projekts “Our food. Our future” norit 13 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Rakstā paustā informācija nekādā gadījumā nav uzskatāma par Eiropas Savienības viedokli. Plašāka informācija par projektu pieejama šeit: https://ourfood-ourfuture.eu/
1https://www.unicef.org/press-releases/child-labour-rises-160-million-first-increase-two-decades
2 https://data.unicef.org/resources/child-labour-2020-global-estimates-trends-and-the-road-forward/
3 https://voicenetwork.cc/wp-content/uploads/2021/03/2020-Cocoa-Barometer-EN.pdf 70. lpp.
4 https://voicenetwork.cc/wp-content/uploads/2021/03/2020-Cocoa-Barometer-EN.pdf 52. lpp. 5 https://ejbn4fjvt9h.exactdn.com/uploads/2022/01/WeWorld_Research_AgroPontino.pdf 41. lpp.
