Otrā laulība esot vislaimīgākā - vai patiešām? Skaidro psihoterapeite

“Stājoties laulībā, mēs tiecamies piešķirt dzīvei jaunu jēgu, cerot, ka apprecoties tā kļūs labāka un interesantāka,” saka psihoterapeite Antra Sloka-Jakovļeva. Ar līdzīgām cerībām apvīta gan pirmā, gan trešā laulība – neviens taču neprecas ar domu par šķiršanos. Tomēr grūtības nākas piedzīvot jebkurās attiecībās. Vieni no tām mācās, citi izvēlas šķirties. Kā liecina statistika, Latvijā ik gadu tiek šķirts vairāk nekā 50% laulību. Piemēram, 2013. gadā tika noslēgtas 11 4365, bet šķirtas – 7703 laulības. Pēc Eiropas Savienības statistikas pārvaldes Eurostat datiem, Latvija šķiršanās skaita ziņā ieņem pirmo vietu Eiropā, otrajā vietā ir Lietuva, trešajā – Vācija.

Ar pirmo reizi neizdosies - vai tiešām?

Fakts, ka tik daudz pāru šķiras, liek uzdot jautājumu, vai tiešām pirmā laulība ir lemta neveiksmei. “Apgalvot, ka pirmā laulība būs laimīga un vienīgā, nevar, taču tas nav neiespējami,” ir pārliecināta psihoterapeite Antra Sloka-Jakovļeva. “Jā, attiecības ir darbs, taču arī zemi varam rakt vai nu elsdami pūzdami, vai dziedādami. Viss atkarīgs no attieksmes.”

Saskaņā ar psihoterapeitu Viljama Lederera un Dona Džeksona domām, kas publicētas grāmatā "Laulības mirāžas", laimīgas laulības pazīmes ir: pirmkārt, tolerance (kad otru uztver kā personību, nevis kā īpašumu); otrkārt, savstarpēja cieņa; treškārt, godīgums (ja attiecībās ienāk meli, tas rada plaisu); ceturtkārt, neraugoties uz savstarpēji akceptētu brīvību, jābūt arī vēlmei darīt kopā kaut ko tādu, kas abiem patīk; piektkārt, būtiska ir ne tikai interešu, bet arī vērtību sakritība.

Laulības nestabilitāti var veicināt dažādi faktori – pirmslaulību pazīšanās īslaicīgums, agrs (līdz 21 gadam) laulībā stāšanās vecums, negatīva attieksme pret laulāto, viena vai abu laulāto vecāku neveiksmīga laulība, pirmslaulības grūtniecība, viedokļu atšķirības sadzīves jautājumos. Šķiršanos var ietekmēt arī kāzu ceremonija – to sociālajā pētījumā "A Diamond is Forever’ and Other Fairy Tales" noskaidrojuši Emorijas universitātes ekonomikas profesori Hugo Mialons un Endrjū Frensiss. Aptaujā secināts, ka pāriem, kuri kāzām tērē mazāk par tūkstoti ASV dolāru, ir mazāka šķiršanās iespējamība, bet tiem, kuri kāzu ceremonijai tērē virs 20 tūkstošiem ASV dolāru, tā pieaug par 3,5 reizēm.

Viens no biežākajiem šķiršanās iemesliem, kā novērojusi psihoterapeite Antra Sloka-Jakovļeva, ir vērtību, interešu un uzskatu atšķirības, kas izkristalizējas tikai ar laiku. Kolīdz mēs sākam uzspiest otram savu un pieprasīt, lai viņš mainās, attiecību kuģis sāk stūrēt uz destrukcijas ostu. Pirmais brieduma vecums, kad cilvēks pārvērtē to, kas viņš ir un ko vēlas, ir 30 gadi. Nākamajā brieduma posmā, ap četrdesmit, daudzi šķiras (vecuma posmā no 40 līdz 49 gadiem šķiras divreiz vairāk pāru nekā 30 vai 50 gadu vecumā).

“Laulātie, kuri centrējušies uz ģimeniskumu, nereti kopdzīvē sāk justies neapmierināti, kad bērni sasniedz pusaudžu vecumu. Partneri dzīvo kā divi kaimiņi, arvien vairāk laika pavada darbā, zaudē dzīves piepildījuma izjūtu un, vainojot tajā viens otru, rada vēl lielāku nesaprašanos,” situāciju raksturo psihoterapeite.

Izplatīts šķiršanās iemesls ir arī neuzticība. Pat ja tā neatkārtojas, iestājas nedrošība, greizsirdība, kas rada lielu plaisu attiecībās.

Laimīgais skaitlis - divi

Mūsdienās otrā laulība ir ierasta parādība – 2013. gadā tādu bija 27% no kopējā laulību skaita.

Otrā laulība par veiksmīgāku tiek atzīta, piemēram, Lielbritānijā, kur tiek šķirts 31% otro laulību, kamēr pirmo – 45%. Atšķirīga situācija ir ASV – tur, pieaugot laulību kārtas skaitlim, pieaug arī šķirteņu skaits. ASV pēdējos gados tiek šķirtas 50% pirmās, 67% otrās un 73% trešās laulības. Par Latviju šādas statistikas nav, taču pēdējo gadu dati liecina, ka otro reizi precas vairāk nekā pieci tūkstoši, trešo reizi – mazāk nekā tūkstotis cilvēku.

“Otrajai laulībai jābūt laimīgākai,” saka Antra Sloka-Jakovļeva, “taču, ja gaidīsim laimi no otra, paši atbildību neuzņemoties, vilsimies atkal.” Protams, otrā laulība nebūs veiksmīgas visiem, taču gudrs cilvēks centīsies nepieļaut iepriekšējās kļūdas.

Pluss ir arī tas, ka atkārtoti precas gados vecāki cilvēki. Nobriedis cilvēks, kurš zina, ko vēlas, un ir par sevi pārliecināts, attiecības veidos daudz veiksmīgāk nekā jaunieši. Pie šīs atziņas nonākusi arī grāmatas Ēd, lūdzies, mīli autore Elizabete Gilberta, kura atzinusi, ka, precoties pirmo reizi, nav izvērtējusi, vai precas ar īsto vīrieti. Laulība bijusi smags piedzīvojums, bet šķiršanās novedusi līdz nervu sabrukumam. Ilgu laiku viņa bijusi laulību skeptiķe, taču tad iemīlējusies atkal. Lai gan sākotnēji viņa nolēmusi neprecēties, viss izvērties citādi. Viņa raksta: “Tagad zinu, ka ir jauki apprecēties tad, kad esi pilnībā pieaudzis un izveidojis savu identitāti.”

Trešais iemesls, kas var nodrošināt veiksmīgu otro laulību, ir garīgā saskaņa. Tie, kas precas otrreiz, parasti jau ir profesionāli apliecinājušies un materiāli nodrošināti, tāpēc var lielāku uzmanību pievērst attiecībām. Sasniedzot 37 gadu vecumu, cilvēks sāk apzināties dzīves beigu posmu. Tas mudina uz vērtību pārvērtēšanu, un laulātie, kas precējušies otrreiz, viens pie otra turas ciešāk.

Nepareizie iemesli

Tomēr realitāte rāda, ka laulība tiek šķirtas gan otro, gan trešo reizi (arī ceturto un pat piekto). Ja jau no kļūdām vajadzētu mācīties, kāpēc viss nebūt nenorit tik gludi? Viens iemesls – tev šī laulība ir otrā, taču partnerim pirmā, tāpēc no konfliktiem ar laulību iesācēju neizbēgt. Šajās attiecībās var ienākt bijusī sieva (vīrs), bērni no iepriekšējām attiecībām. To visi nespēj pieņemt. Fiasko, visticamāk, piedzīvos arī laulības, kas noslēgtas ar domu – izšķīros, bail no vientulības, meklēšu mierinājumu jaunā laulībā. Vai arī – bijušais vīrs apprecējies, lai viņam iespītētu, man uz ātru roku vajag to pašu. “Noturīgākas ir otrās laulības, kas noslēgtas pēc zināma laika, nevis uz karstām pēdām pēc šķiršanās. Tikai tad, kad būsi visu izanalizējusi, sapratusi, ko gribi mainīt un kas tev vajadzīgs, lai justos laimīga, tu būsi gatava veidot noturīgas attiecības,” norāda Antra Sloka-Jakovļeva.

Ja neveiksmi cietis arī otrais mēģinājums, trešo reizi cilvēki precas reti. Iespējams, viņi izvēlas civillaulību, jo oficiālu trešo vai ceturto laulību Latvijā 2013. gadā noslēguši tikai deviņi simti cilvēku (tas ir piecas reizes mazāk nekā otro un astoņas reizes mazāk nekā pirmo laulību). ASV statistika liecina: ja arī otrā laulība nav bijusi noturīga, tad iespēja, ka trešā reize būs labāka, ir visai niecīga – proti, 73% trešo laulību tiek šķirtas. ASV psihiatrs Marks Benšiks, grāmatas The Intelligent Divorce (Inteliģentā šķiršanās) autors, uzskata, ka otrajai, trešajai un pārējām laulībām nav spēcīgas līmes, kas tās saturētu kopā. Pirmajā laulībā pāri noturēt kopā palīdz bērni un kopīgs ģimenes budžets. Brieduma gados cilvēks visdrīzāk ir finansiāli neatkarīgs, un kopīga budžeta veidošana var sagādāt grūtības. Šķiršanās pieredze ir iemācījusi piesardzību, kas, iespējams, var tikt pārspīlēta, radot otram sajūtu, ka viņam neuzticas. Taču kā būtiskāko iemeslu psihoterapeite Antra Sloka-Jakovļeva min neizlēmību un savas vērtību skalas neapzināšanos. “Pazīstu sievieti, kura trešo reizi apprecējās četrdesmit gadu vecumā un dzīvo saskanīgā laulībā jau četrdesmit piekto gadu. Un zinu citu, kura nesen izšķīrās ceturto reizi, jo atkal nebija īstais.” Attiecības ir sevis iepazīšanas un iespēju skola. Svarīgākais ir apzināties, ka laimes izjūtu mēs radām paši, nevis cerēt, ka tā atrodama laulībā.

Guna Puisāne, žurnāls "OK!" / Foto: Shutterstock