Kā mazināt satraukumu par Krievijas karu ar Ukrainu: skaidro psihoterapeits

Krievijas iebrukums Ukrainā smagi skāris visus, ļaujot apjaust, cik trausla var būt brīvība, neatkarība un miers. Tāpat daudziem ir radinieki, paziņas, draugi, kas dzīvo Ukrainā. Psihoanalītiķis Deiviss Šarffs vēlējās rīkot lekciju “Agresijas attīstība ģimenēs un pāros”, taču, vērojot notikumus Ukrainā, saprata, ka šobrīd aktuālāk būtu runāt par to, kā mūs ietekmē globālā agresija, vēsta psychologytoday.com.

Stāstu uzklausīšana un kopienas atrašana

Deiviss Šarffs ir pasniedzējs, kura studentu vidū ir gan Krievijas, gan Ukrainas piederīgie. Pēc Krievijas iebrukuma, viņš runāja ar saviem studentiem. „Notikušais satrauca visus studentus, īpaši krievus un ukraiņus,” viņš stāsta. Tāpēc viņi sasaukuši sanāksmi, lai izrunātu situāciju un piedāvātu platformu, kurā studenti varētu izteikt savas bažas un satraukumu. „Tā bija viena no aizkustinošākajām sanākšanām, ko esmu apmeklējis,” viņš atzīst. Viņa studenti un kolēģi runāja par savām bailēm, bēdām, bezpalīdzības un vainas izjūtu. „Mani ārkārtīgi aizkustināja krievu kolēģu asaras un sāpes,” viņš piebilst. Daudziem Ukrainā dzīvo draugi, kolēģi, vecāki, vecvecāki, daži paši ir dzimuši šajā valstī. Daudzi gribēja rīkoties, iet uz protestiem, rīkot akcijas, dalīties ar informāciju sociālajos tīklos. Šī kopīgā tikšanās ļāva cilvēkiem justies vienotiem, saprastiem un uzklausītiem.

Mācēt nepiekrist pretējam viedoklim

Tomēr šī tikšanās arī uzsvēra, cik svarīgi ir ar cieņu reaģēt uz pretēju viedokli. Kāda studente atbalstīja Krievijas iebrukumu, jo tas, iespējams, ir nepieciešams, kad (kā viņa bija dzirdējusi) Ukrainā tika apdraudētas krievu dzīvības, lai gan es (un es domāju, ka arī pārējie studenti) tam kategoriski nepiekrīt, viņas balss ir jārespektē, lai sasniegtu saprašanās punktu. Kamēr mūsu ārzemju kolēģiem draud karadarbība, vietējās viedokļu nesaskaņas apdraud mūs pašus. Cenšoties vienam otru saprast, mums jāturpina rīkoties ar līdzjūtību. Ir iemesls, kāpēc viņa tā domā. Tāpat ir iemesls, kāpēc tā domājam mēs. Ja protam izskaidrot savu un ar empātiju saprast otra viedokli, varam atrast viduspunktu, kur varam saprasties. „Šis nav brīdis, lai naidotos, strīdētos, kādu atgrūstu vai vainotu,” saka psihoterapeits.

Palīdzība krīzes laikā

Pagājušajā nedēļā Starptautiskais psihoterapijas institūts rīkoja divus forumus, lai sniegtu atbalstu mūsu Krievijas un Ukrainas kolēģiem. Tajā piedalījās 120 dalībnieki no visas pasaules, galvenokārt no Krievijas un Ukrainas. „Cilvēki runāja atklāti, atklājot savas bailes un ciešanas, bet arī apņēmību un spītību,” viņš stāsta. Runāja kāda ukraiņu garīgās aprūpes speciāliste, viņa sīki izstāstīja, kā viņas radinieki bija aizbēguši uz mežu, patvērušies pagrabos vai mēģinājuši nokļūt līdz robežai ar Poliju. Kāds Ukrainas psihoanalītiķis mēģināja sniegt tūlītēju atbalstu, piedāvājot atbalsta grupas; cits stāstīja, ka iebrukuma dienā gandrīz visi viņa pacienti ieradās uz vizītēm, bet nākamajā dienā ieradās tikai viens. Mums ir jāsniedz tūlītējs atbalsts, sacīja cits Ukrainā esošs psihoterapeits, prātojot, kad atkal būs iespējams piedāvāt psihoterapiju un psihoanalīzi valstī, kuru tik ļoti izpostījis šis karš.

Vainas izjūta un bezspēcība

Tikmēr krievu studenti lielā mērā runāja par savu vainu un kaunu, sajūtu, ka viņiem nav iespējas kontrolēt savas valsts vadītāja lēmumus. (Ir plaši izplatīts viedoklis, ka pēdējās prezidenta vēlēšanas, kas apstiprināja Putinu amatā, bija fiktīvas.) Citi runāja par pašiznīcināšanos, ko Krievija pati sev nes ar šī iebrukuma palīdzību. Daudzi domā, ka šis karš radīs šķelšanos, domstarpības un ekonomiskas grūtības arī Krievijā. Viena no foruma dalībniecēm runāja par savām jūtām. Viņa sacīja, ka sirsnīgi izturas pret ukraiņu kolēģiem un viņu ģimenēm, taču viņa domā arī par jaunajiem krievu karavīriem, kas dodas karā, un postījumus, ko viņu nāve atstās viņu ģimenēm. Viņa sacīja, ka vēlas, kaut viņai nebūtu jāredz sagrauti jauniņie Krievijas armijas karavīri, un vienlaikus izteica arī simpātijas pret Ukrainu.

Ko mēs varam darīt?

Globālās politiskās cīņas var viegli apdraudēt koleģiālu draudzību un sadarbību visos līmeņos. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi, lai mēs uzturētu savas attiecības un atbalstītu viens otru. Mēs varam justies bezpalīdzīgi, jo nevaram mainīt politisko vai militāro situāciju, taču cilvēku attiecības var pastāvēt, un tām ir jāpaliek harmoniskām arī destruktīvu starptautisku notikumu rezultātā. "Konsultējoties par gadījumiem, ko iesnieguši mani Krievijas un Ukrainas kolēģi, es redzu, kā Krievijas traumu vēsture turpina ietekmēt tās iedzīvotājus, šis karš draud radīt milzīgas traumas gan Krievijā, gan Ukrainā," stāsta speciālists. Mums ir jābūt gataviem palīdzēt. Taču - kā? Mēs esam savās mājās, drošībā un varam vien noskatīties, kamēr mūsu draugi ukraiņi cieš no kara triecieniem.

Lielākā daļa no mums nedomāja, ka mūsu dzīves laikā Eiropā varētu būt karš, taču mūsdienās notiekošais pierāda, cik pasaule ir mainīga. Pēdējos vairākus gadus mēs esam redzējuši, kā politiskās atšķirības izraisa šķelšanos Amerikas Savienotajās Valstīs. Es sagaidu, ka Krievijā būs līdzīga politiskā šķelšanās. Kā garīgās veselības speciālistiem mums ir jābūt gataviem uzturēt saikni ar tiem, kuri mums nepiekrīt un kuriem mēs nepiekrītam. Tāpēc tas, ko šobrīd varam darīt, ir veidot stipru un vienotu sabiedrību, nevis šķelt to, domājot, ka kāds ir sliktāks vai labāks.