Viņš nav un nebūs tavs. Ko darīt, kad mīlestība sāp ļoti, ļoti?
Salauzta sirds sāp pa īstam – par to pārliecinājušies daudzi no mums. Arī zinātnieki apstiprina: mīlas sirdsēsti ir veselībai ļoti kaitīgi, turklāt sāpes ir fiziskas, tikpat reālas kā zobu vai vēdera sāpes, un prātam par notiekošo nav ne varas, ne padoma. Ko iesākt? Ko varam izdarīt paši?
1. Pieņemt lēmumu to pārtraukt
Esi godīga/godīgs pats pret sevi. Atzīsti, ka šis cilvēks nekad nebūs kopā ar tevi. Arī ne tad, ja palielināsi krūtis, nopirksi džipu vai darīsi ko citu, kas, tavuprāt, varētu atmodināt atbildes jūtas. Sāp? Neko darīt, neviens nav garantējis, ka sāpēm nav vietas mūsu dzīvē. Tātad tu esi dzīva būtne, ciešanas nav tevi nocietinājušas, un reiz tu varēsi savu mīlestību dāvāt kādam, kurš sniegs pretī to pašu.
2. Nekad vairs nelieto vārdus: “Es nevaru bez viņa/viņas dzīvot”, “Es viņu mīlu vairāk par visu.”
Tikai tad radīsies iespēja veidot veiksmīgas attiecības kā neatkarīgai, brīvai personībai. Nenoliedzami, tas būs pamatīgs darbs ar savu pašvērtību, savu sajūtu atzīšana.
3. No acīm prom – no sirds laukā
Izmet lietas, kas atgādina par mīļoto, jūsu kopīgajiem brīžiem, nesatiecies ar kādreizējiem kopīgajiem draugiem. Dari visu iespējamo, lai nekas neatgādinātu par šo cilvēku. Nezvani izdomātu iemeslu dēļ, tikai lai dzirdētu tik pazīstamo balsi, nekādā gadījumā neatgādini viņam/viņai par sevi, lai kāds būtu kārdinājums. Ja atmiņas tomēr nedod miera, koncentrējies uz negatīvajām īpašībām, momentiem, lai saprastu – visticamāk, tu mīli nevis reālu cilvēku, bet idealizētu tēlu.
4. Nepieļauj parastās kļūdas
Alkohols nepalīdzēs tikt vaļā no mīlestības sāpēm; nekal atriebības vai pieburšanas plānus; nekrīti depresijā; histērijā, nelūdzies mīlestību. Nešantažē, nedraudi. Pasaki paldies par labo, kas bijis, un atlaid.
5. Nemeties pirmajās attiecībās – vienalga ar ko, ka tikai pašapziņa stiprināta – es kādam patīku.
Nekādā gadījumā uzreiz pēc šķiršanās nevajadzētu sākt jaunas intīmas attiecības, ir jāļauj izsāpēt un izsērot zaudējumu.
6. Nenoslēdzies uz ilgu laiku vienatnē
Ja grūti iziet sabiedrībā, jo juties sagrauts un vientuļi, ieteicams iet kopā ar kādu draugu, kas saprot situāciju un spēj dod vajadzīgo atbalstu. Turklāt savas vajadzības draugam jāizsaka konkrēti, piemēram, man ir nepieciešams, lai tu man piezvani vienreiz dienā vai uzaicini vienreiz nedēļā uz kafejnīcu, kino. Vislabāk, ja var norunāt sāpes privātās sarunās – ar uzticamu draugu, mācītāju, psihoterapeitu.
7. Arī rituāli ir svarīga daļa no zaudējuma fāzes, kas jāizdzīvo
Raksti, dziedi, bļauj, raudi, skrien, dari visu, kas palīdz atbrīvot ķermeni no spriedzes, sāpēm, nemiera... Var uzrakstīt vēstuli savam mīlestības objektam, bet nenosūtīt, var saplēst un izkaisīt pa vējam, lai upe aiznes, vai sadedzināt, kas nu kuram liekas atbilstošāks. Tie, kas raksta dienasgrāmatu, labi zina to dziedinošo spēku. Fiziskas nodarbes, masāža, pirts, peldēšanās, aplaistīšanās ar aukstu ūdeni – tas tik tiešām samazina stresa līmeni organismā. Stiprini sevi, meklē savus resursus draugos, dabā, kādā jaunā hobijā utt.
8. Ko darīt, ja nevar izvairīties no tikšanās, jo ir kopīgs darbs, radinieki u. tml.?
Strikti – darbā jākontaktējas tikai par darba lietām! Distance vieglāk ievērojama radinieku lokā, atklāti pasakot, ka kādu laiku nespēsi piedalīties kopējos pasākumos. Ne jau vienmēr visiem jāizskaidro, kādēļ nevēlaties piedalīties.
9. Ko darīt, gulēt ejot?
Tad nekas nevar novērst domas. Te var palīdzēt tāda pati stratēģija kā jebkura cita zaudējuma gadījumā – jāatceras, ka šīs sajūtas, kuras pārdzīvo šonakt, ar katru dienu samazināsies, un tu spēsi arvien vairāk atgūt kontroli pār savu dzīvi. Maziem mikro solīšiem, pa stundai, dienai, nedēļai, mēnesim... Kļūsti arvien patstāvīgāka/s un neatkarīgāka/s, tad arī citiem būs vēlme tevi iepazīstot iemīlēt.
10. Un visbeidzot – iemīli sevi!
Tikai tad kāds varēs iemīlēt tevi! Tas ir īpaši svarīgi. Bet tas nebūs viegli, jo šajā brīdī mazvērtības izjūta ir īpaši sakāpināta. Tad jācenšas atrast kaut vai vienu lietu, īpašību, kas patīk sevī, un palēnam jākultivē mīlestība par to, ka vienkārši esi.
Lauzta sirds sagādā daudz pārdzīvojumu mīlētājam, un cik bieži gribas pagriezt laiku atpakaļ, lai izvairītos no mirkļa, kad tas viss sākās. Tomēr nesteigsimies. Ir kaut kas daudz, daudz ļaunāks par šīm elles mokām. Tā ir nespēja mīlēt. Tad tiešām viss ir zaudēts. Kamēr nav – mīlēsim, cik vien mūsu spēkos, un varam būt droši, ka patiesas jūtas nepaliek bez atbildes. Mīlestība var nākt no pavisam citas puses, nekā gaidām. Galvenais – nepalaist to garām.
