Skapis stāvgrūdām pilns ar lētām drēbēm - 3 atziņas par lēto masu modi

Tev patīk mainīt tērpus, ģērbties saskaņā ar jaunākajām tendencēm un iepirkties spontāni. Tevi neuztrauc, ka apģērba gabalu pēc dažām valkāšanas reizēm nākas izmest. Tad noteikti izlasi Elizabetes Klainas grāmata ar nosaukumu “Overdressed: The Shockingly High Cost of Cheap Fashion”, kas stāsta par lētās modes aizkulisēm. Rakstniece tajā skaidro, kā pēdējos gados, līdz ar tekstilindustrijas attīstību, pilnībā izmainījušies mūsu iepirkšanās paradumi. Nekad agrāk planētas iedzīvotājiem nav bijuši tik pilni drēbju skapji, turklāt par tik zemām cenām. Ātrā, lētā mode it kā ir brīnišķīga lieta – tā vienmēr ir stilīga un atspoguļo jaunākās tendences, tai ir ļoti demokrātiskas cenas un plaša izvēle, kas lielākajos masu apģērbu veikalos mainās teju katru dienu.Taču “ātrāk, lētāk, vairāk” modei ir gana neglītas un visaptverošas aizkulises, par kurām lielākā daļa valkātāju nekad nav aizdomājušās.

1. Pilnībā mainījusies mūsu attieksme pret apģērbu

Kad tu pēdējo reizi novalkāji kādu apģērba gabalu? Mūsdienās gandrīz vai ir lētāk nopirkt vietā jaunu kreklu, nekā salabot to, tāpēc mēs nepieķeramies apģērbam. “Mīlēt lielāko daļu no mūsdienās nopērkamajām drēbēm būtu tāpat kā mīlēt sendviču ātrajā ēstuvē,” raksta Klaina, un viņai var pilnīgi piekrist. Iespējams, tu atceries sarkanu kleitiņu ar sīkām, baltām pumpiņām no savas bērnības, ko valkāji tik ilgi, cik varēji tajā ielīst. Tagad jebkurai stilīgai pilsētniecei tas ir kas prātam neaptverams. Taču vai tajā pat laikā esi aizdomājusies, kur nonāk visas nevajadzīgās drēbes un kādu ļaunumu tas nodara videi?

Lielākā daļa masu patēriņa apģērbu tiek ražoti Ķīnā, Bangladešā, Kambodžā vai citās valstīs, kurām kopīgs ir viens – tekstilindustrijas darbinieku vidējo algu reitingā tās atrodas pašā apakšā. Darbaspēks ir viena no nedaudzajām izmaksu grupām, uz kuru var ietaupīt, un apģērbu fabrikas to arī dara. Rūpnīcas visiem spēkiem cenšas samazināt produkcijas cenu, diemžēl uz algu un darba drošības rēķina. Un domājams, ka nākotnē tiem vajadzēs atrast jaunus veidus, kā to izdarīt, vai arī vēl vairāk ietaupīt uz jau esošo rēķina, jo patērētāji vēlas maksāt arvien mazāk un mazāk. Droši vien arī tu esi pie sevis nodomājusi: „50 eiro par džemperi? Es maksātu ne vairāk par desmit!” Par spīti tam, ka vēl pirms dažiem gadiem norma bija augstākā no abām cenām. Ātrās modes veikalu cenas mūs ir izlutinājušas.

3.    Materiālu kvalitāte kļūst arvien sliktāka

Diez vai daudzu mūsdienu sieviešu garderobē vairums drēbju ir no dabiskiem materiāliem bez elastāna, poliestera un citu tamlīdzīgu materiālu piejaukuma. Pat fabriku darbinieki atzīst, ka masu produkcijai izvēlētie audumi pēdējā laikā kļūst arvien nekvalitatīvāki. Tie ne tikai izskatās lētāki, bet arī ātrāk novalkājas un izdilst, un aplis turpinās – nopirkt, īsu brīdi pavalkāt, izmest.

Vai no ātrās modes jāatsakās pilnībā? Diezin vai. Taču noteikti rūpīgāk jāpiedomā pie tās īpatsvara tavā skapī. Vai patiešām vajag TIK daudz drēbju, ņemot vērā, ka lielākā daļa no tām ir uzvilkta pāris reižu? Parēķini, kas ir lētāk. Viens labs kašmira džemperis, kas kalpos vairākas sezonas, vai 10 lēti džemperīši, kas izskatās nožēlojami jau pēc pirmās mazgāšanas reizes. Laba alternatīva ir jaunie pašmāju modes mākslinieki, kas darbības sākumposmā parasti piedāvā kvalitatīvus darinājumus relatīvi lēti. Vienlaicīgi šāda izvēle ļauj atšķirties no masām, liecina par labu gaumi, turklāt veicina Latvijas dizaina attīstību. Galu galā viena kvalitatīva lieta ir labāka par piecām nevērtīgām.

Annija Vīnkalna / Foto: Shutterstock