Vai tiešām attiecībās vajag visu izrunāt - un kāpēc cilvēki baidās to darīt? Stāsta psihoterapeite
Viņa ir pazīstama psihoterapeite, kura jau 15 gadus ja ne gluži māca klientus, kā labāk dzīvot, tad noteikti zina visu par attiecību smalkumiem. Jautājam, kurus padomus viņa ievēro arī savā dzīvē. Piemēram, vai visas lietas vajag attiecībās izrunāt līdz pēdējai niansei un kāpēc vīri reizēm ne acu galā nespēj ieredzēt sievu draudzenes.
Ne vienmēr vajag izrunāties
Kādā detektīvā izlasīju teikumu – pateiktais vārds vienmēr maina lietas būtību. Tāpēc padoms, ka vienmēr vajag izrunāties, ir universāls līdz brīdim, kamēr nesāk iedziļināties niansēs. Turklāt šo padomu ir viegli dot, bet realizēt – gan ne. Man ir tēmas, par kurām nekad nerunāju ar ģimeni, ir dažas lietas, ko zina mans terapeits, bet ir tādas, ko nestāstu pat viņam. Man, piemēram, ir tāda partizānu ģimenīte, kurā daudz kas tiek noklusēts, lai saglabātu ideāli uzburto bildi. Pretējā gadījumā būtu kaut kas jādara, jāmaina, un tad neviens vairs nevarētu būt drošs par to, kā būs tālāk. Tieši tāpēc ir bail runāt – tu nekad nezini, kas būs pēc tam.
Arī lietas, pateiktas par ātru, var daudz ko attiecībās sabojāt. Ja cilvēks sāks runāt, no viņa prasīs rīcību, bet tam viņš pats bieži nav nobriedis.
Neatklāj dvēseli afekta stāvoklī
Brīvdienās ar draugu izklaidējos Itālijā. Norunājām, ka tagad tiksimies tikai pēc divām nedēļām. Ja runātu tagad, es spļautu indi – gan par viņu, gan bijušo, gan visiem vīriešiem, kas mani „piečakarējuši”. Cilvēks afektā var sarunāt visu ko un pēc tam pats neatcerēties, ko pateicis. Lielākās ziepes savāra tieši mūsu apspiestā dvēseles daļa, pie kuras cilvēks pats ne vienmēr var tikt.
Nereti sievietes saka – es negribēju ar viņu runāt, kad viņš ir dzērumā, bet skaidrā viņš neko nesaka. Ha! Tas arī ir jautājums, par ko tu izvēlies runāt?! Vai cilvēks to dvēseles daļu, ko palaiž ārā dzērumā, vispār ir gatavs ieraudzīt skaidrā prātā?
Nenogaidi, kamēr „sirds pilna”
Sieviete bieži attiecību sākumā visiem spēkiem idealizē vīrieti. Viņš taisa ziepes, bet viņa cenšas to nemanīt, cik vien iespējams ilgi. Varbūt man tā tikai šķiet, varbūt viņš bija pilnīgi ko citu domājis, un tā bija tikai nejaušība. Ja mīļotais, ir jāpatīk visam, pat s... nedrīkst smirdēt. Izrunāšanās par to, kas tomēr ideālā nav tik ideāls, tad ir sāpīga, un grūti to izdarīt tā, lai tas neizklausītos tikai pēc kritikas un pārmetumiem, kas summējas frāzē – ja es tev nepatīku, ej projām! Jo tad, kad beidzot sievietei sirds ir pilna, viņa vairs neredz labo, kas bijis, atceras tikai slikto, jo izlien ārā viss, kas krāts gadiem. No šī punkta attiecības turpināt izdodas vien retajam.
Un vēl. Ja ir kopīgā dzīve, tad ir tiesības nebalstīt to otra rīcību, kas nav pieņemama.
Kad draudzenes palīdz un kad nepalīdz
Kolīdz attiecībās kas nevedas, nevajag skriet pie draudzenes vai mammas kratīt sirdi. Jā, paliek vieglāk, jā, emocionālā spriedze mazinās. Bet pārī starp diviem cilvēkiem ir enerģija – jūtas, teiktais, izdarītais. Tikko tas nodots trešajai personai, enerģija no attiecībām zūd. Bez jebkādas mistikas. Un reizē tā ir atsvešināšanās. Tāpēc – aprunāšanās ar draudzenēm nemaz nav tik nekaitīga, kā varētu domāt. Bieži vīri nemīl sievu draudzenes, jo jūt, ka ir izveidojies trijstūris.
Ja attiecības ar vīru tiek apspriestas ar mammu, tas nozīmē, ka mamma ir svarīgāka un tuvāka par vīru.
Savukārt, ja atkal esi pie sasistas siles un nodomā, ka visi vīrieši ir maitas, tad gan ir vērts parunāties ar draudzeni, nevis psihologu. Bet ar tādu draudzeni, kura ir kopā ar tevi jau no skolas laikiem. Daudz ko viņas atmiņa var saglabāt labāk par tavējo. Pajautāt viņai trīs kopējas un trīs atšķirīgas nainses par taviem mīlas stāstiem. Psihologs dzirdēs tikai tavu stāstu, bet draudzene to visu būs redzējusi. Taču, lai šāda saruna notiktu, vajadzēs gana daudz drosmes dzirdēt viedokli no malas.
Izšķirties ir visvieglāk, grūtāk – palikt kopā?!
Nekad nesaku – jums jāšķiras. Tā nav mana darīšana. Ja prāts saka – vajag, bet dvēsele vēl nav tam gatava, tad prāts ļauj dvēselei gaidīt, tā teikt, līdz noteiktajam datumam. Bet visbiežāk vieglāk kļūst jau ātrāk. Ļoti grūti ir atteikties no pēdējā salmiņa. Ja tas (vīrs) izrādās vienīgais, ir auzas. Sievietes, kas pārlieku nepieķeras vīriešiem, ir daudz labākā pozīcijā. Arī sievietes, kas novērtē vīrieti kā vīrieti, nevis pieķeras viņam arī kā cilvēkam. Jo to, ko sieviete vīrietim nepiedotu, cilvēks cilvēkam var piedot. Un tad notiek tas, ka sieviete attiecībās vīrieti burtiski iznīcina.
Histēriskam bābietim vieglāk
Labi, inteliģenti cilvēki nodzīvo bez strīdiem kopā 10 – 15 gadus un saka – mēs jau esam kā radinieki. Mēs mīlam viens otru, cienām, bet, piedodiet, nestāv. Lai stāvētu, vajag būt iekarošanas priekam, zināmai nenoteiktībai, spriedzei. Un histēriskas bābas, vēlreiz piedodiet, to dabū gatavu daudz labāk nekā gudrās, inteliģentās un apgarotās.
Kasjauns.lv / Foto: Shutterstock
