5 iemesli, lai sāktu vairāk lasīt grāmatas

„Man nav laika lasīt grāmatas”- ir bieži dzirdēts attaisnojums, ko gadās gan dzirdēt, gan kādam pateikt pašam. Mums patiešām var būt saspringta ikdiena, kad laiska grāmatu lasīšana šķiet privilēģija, ne ikdiena. Daudzi no mums jau zina, ka lasīšana uzlabo valodas izjūtu, trenē atmiņu un fantāziju. Portāls healthcare.org apkopojis, kā grāmatu lasīšana ietekmē arī mūsu veselību.

Vakara pasaciņa 

Labs miegs ir viens no mūsu veselības un pašsajūtas priekšnoteikumiem. Neskatoties uz to, liela daļa cilvēku nesaņem vajadzīgo miega daudzumu vai kvalitāti. Pie tā var vainot modernās tehnoloģijas un mūsu “aizņemtības” kultūru. Tā vietā, lai gulētiešanas laikā skatītos viedtālruņa ekrānā, turiet rokās grāmatu. Regulāra lasīšana vakaros pirms miega var uzlabot miega stāvokli. Miega eksperti iesaka lasīšanu veikt regulāri, lai ķermenis saprot, ka klāt ir gulēšanas laiks. Ja tehnoloģiju ekrāni mūsu smadzenes stimulē un saasina maņas, tad grāmata atslābina un nomierina. Tāpēc vakaros telefonu nomainiet pret kādu grāmatu.

Stresa menedžments

Stresa līmenis mūsdienās ir tik augsts, ka tas ietekmē mūsu fizisko un mentālo veselību. Ir pierādīts, ka lasīšana mazina stresu, tiek lēsts, ka lasīšana to var mazināt pat par 68 procentiem. Tas ir vairāk nekā nomierinoša nakts tēja vai relaksējoša pastaiga, jo lasīšana rada mediācijas efektu, ievilinot mūsu smadzenes patīkamos transam līdzīgos stāvokļos, kas veicina iekšēju mieru un dziļu relaksāciju. Turklāt, ja meditācija prasa zināmas prasmes, tad lasīšana ir daudz vieglāk pieejama. Tāpēc tā vietā, lai vakarā ieslīgtu dīvānā un nodotos TV skatīšanās, paņem rokās grāmatu. Tā palīdzēs remdināt dienas laikā sakrāto stresu.

Smadzeņu fitness

Grāmatu lasīšana var uzlabot atmiņu un mazināt vai novērst problēmas saistītas ar atmiņu. Lasīšana uztur mūsu smadzenes formā, stimulē mūsu kognitīvās spējas un uzlabo atmiņu. Papildu pētījumi ir parādījuši, ka regulāra grāmatu lasīšana var palēnināt un pat novērst Alcheimera slimību un demenci. Apsveriet iespēju lasīšanu uztvert kā smadzeņu treniņu, galu galā tas uztur jūsu smadzenes aktīvas, uzlabo atmiņu un novērš demenci.

Stāsts par depresiju

Biblioterapija ir īsts termins, kas tika ieviests pēc tam, kad vairāki zinātnieki apstiprināja lasīšanas labvēlīgo ietekmi uz psiholoģisko veselību. Seno grieķu bibliotēku durvis nereti rotāja uzraksts- „dvēseles dziedinātava”. Grāmatas nevar izdziedēt fiziskas kaites un noņemt zobu sāpes, taču atvieglo dažādus psiholoģiskus sarežģījumus – depresiju, trauksmi, panikas lēkmes, nevajadzības sajūtu. Biblioterapija palīdz arī sēru gadījumā, kad cilvēkam jātiek galā ar lieliem un sāpīgiem zaudējumiem. Turklāt lasīšana var palīdzēt stiprināt emocionālo inteliģenci, padarot jūs iejūtīgāku un iecietīgāku pret citiem.

Gudri cilvēki lasa

Mūsu digitālās kultūras rezultātā arvien vairāk cilvēku nevar ilgstoši koncentrēties. Pašlaik mūsu spēja noturēt uzmanību ir noslīdējusi uz visu laiku zemāko punktu – 8 sekundes. (Tas pagaidām ir ilgāk nekā zelta zivtiņai!) Par laimi, arī šeit lasīšana sniedz mums labumu; tā palīdz noturēt mūsu uzmanību, attīstīt koncentrēšanās spēju un izprast stāstījumus plašākā kontekstā.

Lasīšana ir pretrunā ar mūsu tieksmi uz daudz uzdevumu veikšanu vienlaikus, jo liek mums koncentrēties uz vienu uzdevumu- izlasīt stāstu. Turklāt lasīšana var padarīt jūs gudrāku, palielinot smadzeņu spēku. Lasīšana ir neiroloģiski sarežģītāka nekā runāšana vai attēlu apstrāde, un tā palīdz jums palielināt zināšanas, paplašināt vārdu krājumu un attīstīt spēcīgākas analītiskās domāšanas prasmes. Un kas vēl? Pētījumi rāda, ka lasīšana bērnu smadzenēs rada jaunu balto vielu, kas uzlabo komunikāciju spējas.