Katrīna pazaudēja telefonu, uz mašīnas stikla atrada sirsnīgu zīmīti, bet zem auto - dāvanu maisiņu

Katrīna stāsta, ka telefonu pazaudēja 9.janvārī ap plkst.16 Grebenščikova ielā 1, Rīgā: "Es braucu pie daktera uz "Diagnostikas centru". Sēdēju mašīnā un gaidīju brīdi, kad varēšu iet iekšā. Man patīk lietas pierakstīt plānotājā, un es izņēmu no somas plānotāju un rakstīju tajā. Telefonu kaut kā liku somā vai aizliku garām, un tas iekrita klēpī. Pierakstīju plānotājā, ieliku to somā, bet tad sapratu, ka jāiet pie daktera. Tad laikam, ceļoties augšā un kāpjot ārā no mašīnas, telefons nokrita zemē."

Kad, ejot pie daktera, Katrīna saprata, ka telefona kabatās nav, viņi nodomāja, ka tas varētu būt palicis mašīnā. "Man pēdējā laikā ir niķis atstāt telefonu mašīnā, jo braucu ar navigāciju. Domāju, ka esmu atstājusi telefonu kādā plauktiņā."

Zem mašīnas atrod dāvanu maisiņu

Bet, atnākot atpakaļ uz mašīnu, jaunā sieviete saprata, ka telefona mašīnā nav. Izkāpusi no tās, viņa pietupās un zemē ieraudzīja maisiņu. "Nesapratu, kas tas par maisiņu. Skatos, pie vējstikla ir lapiņa."

Tā bija ielikta plastmasas maisiņā, kurā "Rimi" iepako vienreizlietojamos piederumus. Uz tās bija rakstīts: "Telefons bija izkritis pie Jūsu mašīnas. Cerams, tas ir Jūsu!!! Telefons ir maisiņā, zem mašīnas, aiz vadītāja riepas."

Un tiešām, ieskatoties ar šampanieša pudeli rotātajā maisiņā, Katrīna atrada savu telefonu. Protams, "iPhone" bija izslēdzies, bet pēc tam siltumā to atkal izdevās ieslēgt un turpināt lietot.

"Es pat īsti nepaspēju satraukties, ka mans telefons ir pazudis," viņa teica un piebilda, ka nebija prom ilgu laiku - aptuveni pusstundu.

Arī citiem gadījies palīdzēt

Pēc šī gadījuma Katrīna aizdomājusies, ka arī pati iepriekš palīdzējusi citiem cilvēkiem, piemēram, paceļot nokritušu naudu vai pieturot durvis veciem cilvēkiem. "Laikam mazie karmas punktiņi sakrājās un atnāca atpakaļ pie manis."

Viņa uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt citiem cilvēkiem. "Man liekas muļķīgi, ka rodas iespaids par noteiktu paaudzi, īpaši manu paaudzi, ka mēs esam telefonos sēdētāji, ka nepalīdzam citiem, bet man liekas, ka cilvēkiem ir jāpalīdz. Tas vienkārši kādreiz atmaksājas! Kādreiz, kad man būs vajadzīga palīdzība, man tas nāks atpakaļ."

Viņa neatbalsta nepalīdzēšanu vai vienkāršu paiešanu garām. "Es laikam esmu mācīta, ka man ir jāpalīdz un tas ir ļoti svarīgi. Cilvēks sajūtas labāk, kad viņam ir palīdzēts. Es nezinu, bet tur kaut kāda ķīmija notiek, kad viens palīdz otram un tas iet uz apli, un visi viens otram palīdz ideālā gadījumā."

Kas bija sirsnīgās zīmītes rakstītājs?

Katrīna domā, ka ar šampanieša pudeli rotāto dāvanu maisiņu, kurā bija ievietots viņas telefonu, atradējs bija paņēmis no savas mašīnas krājumiem, nevis speciāli devās uz mājām pēc dāvanu maisiņa, lai ieliktu tajā telefonu un tad paliktu zem mašīnas. "Tas dāvanu maisiņš izskatījās pēc tāda, kas varētu būt bijis šī cilvēka mašīnā. Man arī mašīnā mēdz atrasties dažādas savādas lietas."

Atradēja rokraksts Katrīnai liek domāt, ka tas bijis kāds viņas vecuma cilvēks. Viņai pašai ir 22 gadi. "Pēc aplīšiem uz i burtiem man izskatās, ka tas varētu būt bijis cilvēks manā vecumā - ap 20 gadiem. Es esmu redzējusi, ka mana vecuma cilvēki tā raksta. Domāju, ka tas nav arī galīgi bērns, jo viņam nebūtu pie rokas maisiņš ar šampanieša pudeli. Bet es nezinu - varbūt tam cilvēkam ir ap 40 gadiem. Tā nevar saprast, bet man pirmā ideja bija, ka tas ir mana vecuma cilvēks."

Milzīga cilvēku atsaucība

Vēloties atrast cilvēku, kurš palīdzēja atgūt telefonu, Katrīna publicēja šo zīmīti "Facebook". Viņa bija pārsteigta, ka neparasti daudz cilvēku dalījās ar viņas ierakstu, bet diemžēl atradējs vēl nav atsaucies un sievietei vēl nav izdevies personīgi pateikties par telefona atgūšanu.

Viņa pieļauj, ka, tik aktīvi daloties ar šo ziņu un rakstot pozitīvus komentārus, cilvēki šajā laikā ir noilgojušies pēc pozitīviem notikumiem.

1.klasē atrada telefonu, burbuļojošu peļķē

Līdz šim Katrīnai nebija gadījies atrast lietas, kas pašai pazudušas: "Ja man pazūd, tad pazūd. Tas gan noticis reti. Šoreiz man likās tik forši, ka atradās kaut kas pazaudēts un vēl tādā veidā."

Līdz šim viņa telefonu bija pazaudējusi tikai vienu reizi. Tad viņa gāja 1.klasē, un telefons atradās, burbuļojot peļķē.

Viņa piekrīt, ka mūsdienās, pazaudējot telefonu, cilvēks paliek ne tikai bez saziņas iespējām, bet rodas arī dažādas problēmas, piemēram, ar bankas maksājumiem, Smart-ID.  Nesen viņas draudzenei nozaga telefonu un tad bija sarežģījumi, kā pēc tam sazināties un pārskaitīt naudu. "Kad es pazaudēju telefonu, es par to neiedomājos," viņa saka un priecājas, ka telefons ļoti ātri un jauki atradies.