Modernais stilists. Izcilais rakstnieks Rūdolfs Blaumanis un viņa dzīves noslēpumi

Runas par Blaumaņa netradicionālo interesi klīda jau viņa dzīves laikā, jo rakstnieka uzvedība – pārliecīgā aizraušanās un rūpes par jaunajiem vīriešu kārtas talantiem un vēl ieradums bučoties ar sava dzimuma pārstāvjiem – ne vienam vien šķita aizdomīga. Biogrāfiskajā grāmatā "No Braku kalna" to piemin arī rakstnieks Antons Stankevičs. Ja tam visam vēl pievieno Blaumaņa sievišķīgo balsi un manieres, kopaina izveidojas aizdomīga.

Tiek izteikta versija, ka Blaumanis bijis tā saucamais latentais homoseksuālis, proti, viņam bijusi netradicionāla orientācija, taču praktizēt šo lietu viņš nav uzdrošinājies. Vēl zināms fakts, ka bērnībā un pusaudžu gados viņš labprātāk uzturējies meiteņu, nevis zēnu kompānijās, turklāt viņš bija beidzis meiteņu skolu, labi šuva, adīja un tamborēja.

Zināms, ka Blaumanis interesējies arī par daiļā dzimuma pārstāvēm un pat grasījies precēties, taču tas tā arī palika ieceru līmenī. Nav arī īsti skaidrs, vai viņš bija vai nebija vācu barona Rūdolfa fon Tranzē ārlaulības dēls. Blaumaņa jaunības draugs Kārlis Jirgens savās atmiņās rakstīja: “Pats Rūdolfs vidēja auguma, pilnīgi attīstītu vai korpulentu stāvu. Drīzāk pieskaitāms pie brangiem nekā kalsnējiem vīriešiem. Stāvu un galvu Rūdolfs nesa cēli. Viņa stāvs, izteiksmīgais ģīmis, pušķots skaistām, lielām ūsām, tiešām piešķīra viņam barona izskatu. Varbūt no šīs puses baumai cēlonis. Blaumanis vairāk brunets, sangviniķis, ar zilām acīm. Runāja viņš vairāk sievietes balsī, pāriedams vieglā baritonā. Runājot viņa skats un seja palika dzīvi, radās žesti.

Vai katrā runā bija humors. Jau pa gabalu bija pazīstams skaļi runājošais Blaumanis. Ģērbās viņš bez spīdumiem, glīti vai pat grezni. Valkāja vienmēr brilles. Blaumanim bija brīva gara ieskati. Ar mani viņš runāja vaļsirdīgi un neslēpa man pat intīmākos piedzīvojumus no savas dzīves. Bet noslēpumam jāpaliek noslēpumam.”