Svešs suns sakoda tavu suni… Kurš atbildīgs, kā to risināt
Vislabāk ir preventīvi novērst nelaimi, nevis cīnīties ar sekām. Tāpēc, redzot klaiņojam suni, zvani pašvaldības policijai, bet, ja lieta šķiet nopietnāka, zvani Valsts policijai, ja konkrētajā pašvaldībā nav noteikta cita kārtība. Kurš atbildīgs, kā to risināt, skaidro veterinārārste Lita Konopore.
Nevajag baidīties no tā, ko teiks dzīvnieka saimnieks, kaimiņi vai apkārtējie, jo labāk, lai dzīvnieks ir drošībā un neapdraud citus dzīvniekus un cilvēkus. “Sabiedrībā pastāv aizspriedumi par to, kā es tagad zvanīšu un nosūdzēšu citu vai tērēšu policijas laiku kaut kam tādam. Bet par katru suni tā īpašniekam jāuzņemas atbildība, un suņa klaiņošana ir administratīvi sodāma rīcība,” uzsver veterinārārste.
Atbildīgs ir saimnieks!
Pat vismīļākais suns, kas guļ ar saimnieku vienā gultā un nekad nav uzrūcis, var izklaides pēc nogalināt cita cilvēka mīļoto kaķi vai sunīti. Saimniekam tas ir nepatīkams fakts, kad nākas uzzināt par sava mājdzīvnieka nodarījumiem, taču nevar aizmirst, ka medīt un nogalināt citas sugas ir dzīvnieka dabā. Tāpēc jau cilvēks ir tiesīgs sevi saukt par dzīvnieka saimnieku, ka var parūpēties, lai viņa mīlulis nebiedē, neievaino un nenogalina citus dzīvniekus vai cilvēkus.
Jāatceras, ka vienmēr labākā situācijā ir tas dzīvnieks, kurš ir lielāks un stiprāks. Tāpēc īpaši lielo suņu saimniekiem būtu jāuzņemas atbildība par savu dzīvnieku un cieņpilni jāizturas pret pārējiem dzīvniekiem. Novērotas situācijas, ka lielo suņu saimnieki cenšas attaisnoties, ka cietušais sunītis pirmais pieskrējis un provocējis, taču jāizvērtē ir šo dzīvnieku spēku samēri. Dzīvnieka īpašnieks uzņemas atbildību par savu dzīvnieku un to, ka viņa mīlulis nenodarīs kaitējumu citām dzīvām būtnēm.
Cilvēki bieži aizmirst, ka sveša suņa uzbrukums ir suņa īpašnieka atbildība, tāpēc ir jāziņo policijai un Pārtikas veterinārajam dienestam (PVD). Ja policija neuztver to nopietni, tas, vienalga, ir jādara, lai notikušais būtu reģistrēts un kalpotu par pierādījumu. Mūsdienās to var izdarīt elektroniski no mājām portālā latvija.lv, obligāti nav jābrauc uz iecirkni. Ļoti svarīgi klāt šādam ziņojumam pievienot izziņu no veterinārārsta par gūtajām traumām un saņemto palīdzību. Papildus tam veterinārārste iesaka lūgt PVD atzīt suni par bīstamu, un iestāde to var izdarīt tikai tad, ja uzbrukums ir fiksēts policijā. Šādu iesniegumu var rakstīt, ja suns ne tikai ir uzbrucis citam dzīvniekam, cilvēkam, bet arī ir šķietami bīstams un rada potenciālus draudus sabiedrībai.
Iespējams DNS tests
Veterinārārste norāda, ka mūsdienās ir iespējams DNS tests, lai noskaidrotu vainīgo suni. Šāds tests jāveic pirms brūču apkopšanas, vislabāk būtu, ja to veiktu PVD pārstāvis vai policists, tomēr procedūra normatīvajos aktos diemžēl nav noteikta. Tāpēc īpašnieks var lūgt veterinārārstu pirms brūču apstrādes šādu paraugu noņemt, bet jārēķinās, ka izdevumi būs jāsedz saimniekam pašam, un jēga DNS paraugu ņemt ir tikai tad, ja tiek plānots algot juristu un sniegt prasību tiesā. Tā kā DNS ir jāsalīdzina ar iespējamā uzbrucēja DNS, tad pastāv risks, ka aizdomās turamā suņa saimnieks atteiksies no DNS testa savam mīlulim.
Tests izmaksā aptuveni 50 eiro, taču palīdz atklāt vainīgo un piedzīt kompensāciju par zaudējumiem. Nav reti gadījumi, kad klaiņojoši suņi uzbrūk aitām, kazām, mājas vistām, kur zaudējumu apmēri var būt milzīgi. Litas praksē bijuši gadījumi, kad cilvēki vērsušies tiesā un guvuši ne vien materiālu, bet arī morālu kompensāciju. Taču katrs suņa vai kaķa īpašnieks zinās, ka nekāda nauda nevar kompensēt mīluļa sakropļošanu vai – ļaunākajā gadījumā – nāvi.
