Kapu enerģētikas mistika: kādi ir kapu likumi, un kāpēc svarīgi neapbēdināt mirušos
Varbūt ne tik lielā mērā kā iepriekšējās paaudzes, tomēr arī mūsdienu cilvēki joprojām ievēro senās kapu tradīcijas un rituālus, kas nodoti no paaudzes paaudzē. Kapu likumiem – neko no kapiem neņemt un nenest mājās un tamlīdzīgi – ne vienmēr ir racionāls vai zinātnisks skaidrojums, tomēr tie nav arī tukša māņticība. Iespējams, kapsētās uz katru no mums vairāk vai mazāk iedarbojas to īpašā enerģētika.
Cik gan bieži ir tā, ka, stāvot vai sēžot pie tuva un dārga aizgājēja kapa, pēkšņi pārņem sajūta, ka viņa neredzamais gars ir turpat blakus. Citreiz tādu domu iedveš pēkšņi uz kapa nolaidies putniņš vai taurenis – it kā atlidojis, lai sasveicinātos. Ekstrasensi visi kā viens apliecina, ka, ieejot pa kapu vārtiem, redz šos aizgājēju garus, savukārt tie, to zinādami, ķeras viņiem klāt un cenšas komunicēt, jo vēlas nokārtot vēl kādas uz zemes nenokārtotas lietas.
Savā ziņā to apstiprina arī latviešu folklorā ļoti izplatīts ticējums, ka, līķa ratiem nogriežoties uz kapu ceļa un tuvojoties kapsētai, zirgi vilka ratus aizvien smagāk, jo miroņa radi un pazīstamie, kas jau nomiruši, nāca no kapsētas viņam pretī un sēdās uz zārka vizināties. Tāpēc arī nedrīkstēja iet šķērsām pār to ceļu, pa kuru mironi vedīs, jo no kapiem jau nāca mironim pretī veļi, kurus cilvēks nevar redzēt. Kas gāja pāri ceļam, varēja kādam velim piedurties, to apgāzt un samīt, un vēlāk šis cilvēks odīs pēc veļiem un tam ausīs skanēs vaidi un raudas. Uzskatīja arī, ka visi miroņi priecājoties par jauno atnācēju. Latvieši ticēja šādai kārtībai – kurš pēdīgais kapsētā tiek paglabāts, tas sargā kapu vārtus, kamēr tiek ienests cits mironis. No šejienes arī cēlusies paruna, ka dažam bijis ilgi kapu vārti jāvaktē, kā arī paradums apglabāt mirušo apavos – jo viņam pēc apglabāšanas jāstāv pie kapsētas vārtiem, līdz nāca kāds cits tā vietā.
Bet kapu sargi uzsver – no mirušajiem nav jābaidās, jābaidās ir no dzīvajiem. Ar to viņi domā dzērājus, kapu zagļus un pat ļaunākus noziedzniekus, kas nereti ieklīst kapos, tumšu nolūku vadīti. Tie ir vienīgie, kas sagādā problēmas kapu sargiem viņu darbavietā, lai gan pilnībā viņi nenoliedz nedz mistiku kapos, nedz ideju par aizsauli. Un ne jau kurš katrs var veikt šo darbu – lielākā daļa pretendentu pēc vienas kapos pavadītas izmēģinājuma nakts tur vairs neatgriežas.
