Bāriņtiesa pēdējā laikā atklājusi satraucošu iezīmi
Lielākā problēma, ko šobrīd novēro Bāriņtiesa, ir saistīta ar pastiprinātu alkohola lietošanu ģimenēs. Rīgas bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Denafa intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka pieaudzis to gadījumu skaits, kad bērns tiek šķirts no ģimenes tieši vecāku ilgstošas un pastiprinātas alkohola lietošanas dēļ.
Vai un kā mainījusies Bāriņtiesas darbība šoruden saistībā ar Covid-19 pandēmiju?
Mēs neesam novērojuši pastāvīgas/stabilas tendences vardarbības ģimenēs pieaugumam, kaut gan signāli šādam pieaugumam un atsevišķu gadījumu palielinājums (īpaši bērnu pamešana novārtā) ir vērojams.
Lai gan presē izskanējis, ka vardarbība ģimenēs pieaug, Bāriņtiesa saņem informāciju līdzīgā apjomā, kā līdz šim.
Tas, atzīstot ģimenēs un sabiedrībā pieaugošo spriedzi, visticamāk, izskaidrojams ar apstākli, ka par daudziem vardarbības gadījumiem netiek ziņots, ārkārtējās situācijas un tās radīto seku dēļ.
Cilvēki ir mazāk sociāli aktīvi, mazāk kontaktējas.
Bāriņtiesa ir vairākkārt publiski aicinājusi ziņot par ikvienu gadījumu, kad ir aizdomas par bērnu veselības, dzīvības vai drošības apdraudējumu. Tāpat arī esam atgādinājuši, ka bērnus līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atstāt bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.
Saņemta informācija no pašvaldības policijas, ka ir pieaudzis izsaukumu skaits uz ģimenēm radušos konfliktu dēļ, taču tas nav saistīts ar fizisko vardarbību pret bērniem (protams, ka emocionālā vardarbība šādā situācijā pastāv).
Vai Bāriņtiesai pieaudzis darba apjoms? Kas ir tās jomas, kur redzat lielāko pieaugumu?
Darba apjoms ir ļoti līdzīgs iepriekšējam. Iesniegumus pašreiz iespējams sūtīt elektroniski, pa pastu, kā arī atstāt tiem īpaši paredzētā kastītē Bāriņtiesas 1.stāvā. To apjoms ir tikpat liels, kā arī bija pirms ārkārtējās situācijas.
Palielinājies ir telefoniski sniegto konsultāciju skaits, ņemot vērā, ka iedzīvotāji nevar klātienē brīvi apmeklēt Bāriņtiesu.
Bieži vien šīs konsultācijas izraisījusi arī emocionālā spriedze, kas šobrīd ir novērojama, un cilvēkiem ir vēlme izrunāties.
Cik būtiski kāpis telefoniski sniegto konsultāciju skaits? Vai ievērojami? Par kādiem jautājumiem cilvēki visbiežāk zvana?
Nevaram teikt, ka ļoti kāpis, taču, kā jau minēju, ņemot vērā to, ka brīvs klātienes apmeklējums šobrīd nav iespējams, cilvēki zvana biežāk. Tēmas ir dažādas, taču var minēt to, ka, piemēram, aizbildņi pašreizējās sociālās spriedzes laikā nespēj tikt galā ar bērniem. Aizbildņi lūdz, lai mēs aprunājamies ar bērniem. Varētu teikt, ka konsultācijas pašreiz kļūst garākas, cilvēkus vajag nomierināt, sniegt sava veida psiholoģisko atbalstu.
Covid-19 dēļ speciālisti aicina pēc iespējas samazināt klātienes tikšanās. Vai jūsu darbā tas vispār ir iespējams? Daļai Bāriņtiesas darbinieku taču jādodas pie ģimenēm un bērniem. Kā risināt šo jautājumu?
Klātienes konsultācijas šobrīd Bāriņtiesas telpās pie darbiniekiem vai psihologiem notiek tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Apmeklētājiem noteikti jāievēro visi drošības nosacījumi – obligāti sejas aizsegi, kā tiek ievērots noteikts intervāls starp apmeklētāju pieņemšanas laikiem, lai būtu iespēja izvēdināt telpas un dezinficēt inventāru.
Apsekošana joprojām notiek, taču ievērojot piesardzības pasākumus. Bāriņtiesas rīcībā ir sejas vairogi, cimdi, kā arī tiek izmantots tikai Bāriņtiesas transports, kur arī tiek veikti dezinfekcijas pasākumi. Mēs arī regulāri apzvanām tā saucamās “riska ģimenes”, lai noskaidrotu iespējamās radušās problēmas.
Kāda ir cilvēku reakcija uz šādiem zvaniem? Vai ģimeņu pārstāvji atzīst problēmas, ir gatavi sadarboties un meklēt risinājumus vai tomēr ir tendence slēpt sarežģījumus no Bāriņtiesas pārstāvjiem?
Reakcijas ir dažādas, ir ģimenes, kas ir atvērtas un ļoti pretimnākošas, labprāt runā un ir priecīgas, ka par viņiem rūpējas un piezvana apjautāties, vai nav nepieciešama kāda palīdzība. Bieži vien šie ir videozvani, kuros bāriņtiesas darbinieki iespēju robežās var pārliecināties par tur esošajiem apstākļiem.
Taču nereti ir arī gadījumi, kad šo ģimeņu locekļi apzināti neceļ klausuli. Tad mēs braucam apsekot.
Vēl jāmin, ka šobrīd ir arī gadījumi, kad šīs ģimenes saka, ka viss ir kārtībā, taču, sazinoties ar Sociālo dienestu, konstatējam, ka patiesie apstākļi tomēr tiek slēpti, ģimenes nesadarbojas un neizmanto viņiem nepieciešamos pakalpojumu (psihologu konsultācijas, atkarību ārstējošas programmas utt.).
Kā jums šķiet, ka vai pēc pandēmijas beigām, kad atsākies "normālā dzīve", varētu būt daudz situāciju, kad izrādīsies, ka "riska ģimenes" slēpušas savus sarežģījumus, un līdz ar to tie ir samilzuši?
Pēc ārkārtējā stāvokļa beigām pavasarī Rīgas Bāriņtiesas redzeslokā parādījās vairākas ģimenes, kuras līdz tam nebija nonākušas mūsu redzeslokā. Iespējams, ka tā būs arī šoreiz.
Ļoti iespējams, ka atklāsies kaut kādas jaunas problēmas, kuras līdz šim nebija manāmas un, iespējams, tika arī slēptas. Protams, ka sociālā spriedze mēdz izraisīt vardarbību un, iespējams, mūsu redzeslokā diemžēl nokļūs arvien jaunas ģimenes, kuras līdz šim nebija šo "riska ģimeņu" grupā.
Covid-19 pandēmijas dēļ ģimenēs pieaug spriedze un problēmas. Kādas ir tipiskākās situācijas?
Lielākā problēma, ko mēs šobrīd novērojam, ir saistīta ar pastiprinātu alkohola lietošanu ģimenēs. Konstatējam, ka pieaudzis to gadījumu skaits, kad bērns tiek šķirts no ģimenes tieši vecāku ilgstošas un pastiprinātas alkohola lietošanas dēļ. Respektīvi, vecākiem tiek konstatēts asinīs lielāks promiļu skaits, kas, visticamāk, liecina par ilgstošu alkoholisko dzērienu lietošanu. Bērni tiek nogādāti krīzes centrā vai pie radiniekiem.
Vai alkohola problēmas pārsvarā konstatējat tēviem vai tomēr arī mātes bieži vien ir reibumā?
Te jāteic, ka diezgan ievērojami ir audzis to gadījumu skaits, kad alkoholu lieto tieši mātes. Diemžēl nākas konstatēt, ka tiek lietotas arī narkotiskās vielas.
Vai pēdējā laikā esat konstatējuši arī tādus gadījumus, kad paši bērni ir alkohola vai citu apreibinošu vielu reibumā? Vai alkohola lietošana notiek kopā ar vecākiem vai vieniem pašiem?
Spriežot pēc mūsu apsekojumiem un sarunām ar ģimenēm, bērnu vidū smēķēšanas problēma ir ļoti aktuāla un tas tiek darīts arvien agrākā vecumā. Par alkoholu ir dažādi.
Protams, mūsu pieredzē ir gadījumi, kad bērni ir lietojuši alkoholu kopā ar vecākiem. Tomēr tas pārsvarā tiek slēpts.
Ja bērni lieto alkoholu un nonāk policijas redzeslokā, tad tiek piemērots administratīvais sods.
Vai redzat, ka saistībā ar pēdējā laika notikumiem no ģimenēm nākas izņemt vairāk bērnu? Vai ir tendence, ka pēc laika šie bērni nonāk atpakaļ ģimenēs?
Kopējais skaita pieaugums nav vērojams. Var šķirt bērnu no ģimenes, pieņemot vienpersonisku lēmumu. Bāriņtiesas loceklis ārkārtas gadījumā, kad ir apdraudēta bērna drošība vai veselība, ir tiesīgs pieņemt vienpersoniski lēmumu bērnu šķirt no ģimenes. Tajā brīdī bērns tiek ievietots krīzes centrā vai arī tiek sameklēti viņa tuvinieki, kas ir gatavi uzņemties par viņu atbildību un nodrošināt viņam drošus apstākļus.
Pēc 15 dienām jau koleģiāli, vismaz 3 bāriņtiesas locekļu sastāvā, tiek lemts, vai ierosināt lietu par aizgādības tiesību pārtraukšanu vienam vai abiem vecākiem. Ja tiek lemts par aizgādības tiesību pārtraukšanu, tad vecākiem gada laikā ir iespēja novērst riskus, izmantot pašvaldības piedāvātos pakalpojumus (piemēram, psihologu apmeklējumus, iziet alkohola atkarību ārstējošas programmas, dažādus kursus vecākiem u.c), lai bērnam ir iespēja atgriezties drošā vidē.
Ja vecāki ir pretimnākoši un mēs redzam, ka dara visu iespējamo, lai bērns varētu atkal dzīvot kopā ar viņiem, tad Bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību atjaunošanu.
Vai savā darbā saskatāt arī kaut ko labu, kas saistīts ar Covid-19? Varbūt ir kādas pozitīvas izmaiņas?
Ja runājam par darba organizēšanu un kolektīva spēju mobilizēties, tad ir skaidrs, ka esam sapratuši, ka spējam optimizēt savu darbu visdažādākajos apstākļos, pielāgojoties esošajai situācijai. Kā arī piespiedu kārtā apgūt vairākus tehnoloģiskos jaunumus.
Taču no psiholoģiskā aspekta ģimenēs te būtu jāmin, ka uz šo laiku ir iespēja paskatīties arī no pozitīvās puses, kad ģimenēm ir iespēja daudz vairāk pabūt kopā.
Daudziem bērniem ir piepildījies viņu sapnis – maksimāli daudz būt kopā ar vecākiem, kuriem šobrīd ir jāpiebremzē ikdienas skrējiens, ilgstošie veikalu apmeklējumi.
Respektīvi, vecākiem ir iespējam lēnām, piepildīti pabūt ģimenē!
