Ārsts atklāti par to, kas mūs var piemeklēt piektdienā, 13. datumā
Tfu, ftu, ftu – ka tik kaut kas nenotiek! Tu domās (un dažreiz arī skaļi) nosaki, piesitot pie koka. Vai arī no viena mēteļa kabatas otrā pārliec laimes kastani vai veiksmes monētiņu. Palīdz taču, vai ne? Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns piekrīt, ka māņticība atsevišķās situācijās var cilvēkā mazināt stresu, taču – ne risināt situācijas vai novērst nelaimes.
Viena no lietām, ar kuras palīdzību pārmantojam māņticību, ir kultūra. Ne visām tautām ir vienādas māņticības izpausmes. Eiropeiskajās valstīs daudzi tic, ka 13. datums piektdienā jebkurā mēnesī ir slikta zīme. Šī māņticība ir tik izplatīta, ka daudzās viesnīcās nebūvē 13. stāvu, aviokompānijas neizsniedz biļetes trīspadsmitajā rindā. Ir cilvēki, kuri nepērk mašīnu, kam numura zīmei skaitļu summa ir 13. Dažādas aptaujas pat ir apstiprinājušas, ka sievietes autovadītājas piektdienā 13. datumā pie auto stūres ir daudz nemierīgākas un ar lielāko potenciālu iekļūt avārijas situācijās.
Taču - kā mūs var ietekmēt skaitlis 13? Un patiešām – ir zemes, kurās mūsu neveiksmju skaitļi ir pavisam nekaitīgi, bet mūsu laimes cipari – no tiem gan jāsargās! Kāpēc tā notiek?
Psihoterapeits A. Utināns skaidro: “Līdzīgi kā cilvēki no paaudzes paaudzē nodod gēnus, tāpat tālāk tiek nodots domāšanas veids. Cilvēks nomirst, bet domas dzīvo bērnos un bērnu bērnos. Ir idejas un priekšstati, kas laika gaitā mainās un modificējas, bet ir māņticības, kas paliek kā ļoti stabilas un noturīgas vērtības. Jēdziens “senču gudrība” ir viens no kanāliem, kā mēs kaut ko pārņemam un nododam tālāk. Bet no zinātnes viedokļa nav tādas “senču gudrības”, drīzāk ir senču dumjība. Un te nav stāsts par smadzeņu spējām – intelektuāli viņi bija tādā pašā pakāpē kā mēs. Vienkārši nebija zināšanu, tādēļ lietas un parādības skaidroja pēc tā laika izpratnes.”
