“Mans vīrs ir labāks tētis nekā es kā mamma,” pārdomās dalās māmiņa
''Mans vīrs ir daudz labāks vecāks nekā es. Neesmu pārliecināta, vai tas ir tāpēc, ka viņš strādā pilnas slodzes darbu un nepavada tik daudz laika ar bērniem, kamēr es esmu mājās katru dienu ar viņiem, vai tas ir tāpēc, ka viņam ir patiesi daudz vairāk pacietības nekā man. Katrā ziņā viņš izbauda savu tēta lomu, kamēr es katru dienu cenšos vienkārši izdzīvot. Bet man nav nekas iebilstams, ka šajā vecāku būšanā viņš mani pārspēj. Patiesībā es to novērtēju,'' raksta Angela Anagnosta-Repke portālā popsugar.co.uk.
''Kad mans vīrs pārrodas mājās pēc garas darba dienas, mūsu bērni viņu sagaida, bez apstājas kliedzot ‘’Tēti!’’ Tiklīdz viņš ir mājās, viņš neatgāžas dīvānā un neiegrimst sociālo tīklu pasaulē savā telefonā. Viņš uzsāk cīkstēšanās rotaļu ar bērniem, palīdz dēlam salikt Lego un tad visi dodas spēlēt paslēpes. Viņš vienmēr pietaupa mazliet enerģiju uz dienas beigām, ko veltīt bērniem, kas savukārt man ļauj izbaudīt tik ļoti gaidīto atpūtas brīdi.
Kad pienācis laiks gulētiešanai, viņš padara visu ‘’netīro’’ darbiņu. Pēc tam, kad nomazgājis traukus, viņš cenšas nomierināt bērnus, pierunāt viņus doties iztīrīt zobus un uzvilkt pidžamas. Mūsu bērni vienmēr cīnās pretī, kad jādodas veikt šie darbiņi pirms gulētiešanas, taču mans vīrs nekad par to nesūdzas. Kad bērni ir iekārtojušies savās gultās, es varu doties viņiem lasīt vakara pasakas. Vīrs pietaupa man labāko vakara daļu.
Vēl viņš mani iedrošina ‘’aizlaisties’’ no manas ikdienas, lai pavadītu laiku ar draugiem, jo viņš zina, ka man tas ir nepieciešams. Taču ko daru es? Es esmu šausmās, kad viņš dodas uz darbu, atstājot mani ar bērniem. Kad es izeju no mājas un atstāju viņu ar bērniem, viņš saka: ‘’Man ļoti patīk pavadīt laiku ar bērniem. Tas ir tik jautri!’’. Es domāju, ka viņš ir vienkārši jucis. Ar to es domāju - tas taču ir tik liels darbs! Es patiešām nezinu, kā mammas, kuras vienas audzina bērnus, to paveic, un viņas manā uztverē ir varones.
Pirms mums bija bērni, es nekad neiedomājos, ka mans vīrs varētu būt labākais vecāks no mums abiem. Protams, es joprojām esmu laba mamma, taču kopumā - viņš vienkārši ir labāks. Viņa pacietība un nekad neizsīkstošā enerģija, kuru velta bērniem, ir lieliskā tēta recepte, un mūsu bērniem ir patiešām palaimējies ar viņu. Viņš ir arī lielisks noteikumu uzstādītājs. Viņš nevienam nespiež neko darīt. Mūsu bērni ir iemācījušies, kad ir laiks celt traci un kad ir laiks nomierināties un ieklausīties tētī.
Redzot manu vīru kā labāko vecāku, esmu laimīga. Mēs esam komanda, un mūsu bērnu audzināšanas prasmes viena otru papildina. Viņš dara lietas, kuras es nevaru. Tagad ir viņa izcilības laiks audzināšanā, taču es ar savu pieeju varētu būt labāka mūsu bērnu pusaudžu gados (ja vien tas ir iespējams vismaz kādam vecākam).
Esmu apprecējusi vīrieti, kurš ir ne tikai brīnišķīgs vīrs, bet vēl labāks tētis mūsu bērniem. Veids, kādā mūsu bērni skatās uz viņu ar apbrīnu, ir pati labākā dāvana, kādu es jebkad varētu vēlēties. Viņš var lepni nēsāt savu ‘’Lieliskākais vecāks’’ titula jostu, un es būšu tā, kura katru reizi viņam to pasniegs.''
