Cita pasaule
2020. gada 14. augusts, 13:50

Dzimšanas mēnesis ietekmē cilvēka likteni, apliecina zinātnieki

Inguna Mukāne

"Patiesā Dzīve"

Pateicoties astroloģijas popularitātei, ierasts domāt, ka dzimšanas diena, stunda un vieta ir tā, kas nosaka cilvēka likteni. Taču, neņemot vērā horoskopus, sava teikšana ir arī zinātniekiem. Proti, aizvien vairāk pētījumu apliecina, ka pēc dzimšanas mēneša ļoti lielā mērā var prognozēt dzīves galvenās līnijas.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Tiem, kam lemts nākt pasaulē gripas sezonā, ir par 10% lielāks risks piedzimt priekšlaicīgi. Protams, viņus apdraud arī ziemas vīrusu infekcijas, kas var atstāt paliekošas sekas uz veselību. Tomēr zinātnieki domā, ka lielāko risku šie mazuļi izjūt vēl pirms dzimšanas un tas ir saistīts ar iespējamo D vitamīna trūkumu mātes organismā.

Tūkstošiem dzimšanas dienu datu pētījumi Eiropā, Kanādā un Austrālijā pēdējos 30 gados atklājuši, ka ziemā dzimušajiem ir lielāks risks saslimt ar vairākām nopietnām slimībām: multiplo sklerozi, 1. tipa diabētu, Krona slimību, šizofrēniju, autismu, bipolārajiem traucējumiem. Piemēram, Londonas Karalienes Mērijas universitātes zinātnieki, analizējot 58 000 pacientu ar garīgiem traucējumiem, secināja: visas šīs slimības bija saistītas ar sezonālo sadalījumu pa dzimšanas mēnešiem. Janvārī dzimušie visvairāk cieta no šizofrēnijas un bipolārajiem traucējumiem, turpretī jūlija, augusta vai septembra bērni – vismazāk.

Ilgu laiku pētnieki pat nesaprata, ko darīt ar šiem faktiem, jo aplūkotajām slimībām nav acīm redzamas saiknes. Pirms pāris gadiem Oksfordas universitātes komanda šim pašam dzimšanas mēnešu modelim pievienoja vēl reimatoīdo artrītu, čūlaino kolītu un vilkēdi. Šīs visas ir autoimūnas slimības – kad organismam uzbrūk viņa paša imūnā sistēma. Tagad vismaz 18 autoimūnās slimības tiek saistītas ar D vitamīna līmeni – saikne ir atrasta, un tas ir pietiekami, lai pierādītu sakarību ar dzimšanas mēnesi.

Ārsti atzīst, ka šīs ar imunitāti saistītās slimības ir viena no izplatītākajām slimību grupām modernajā sabiedrībā, kas skar apmēram 10% pasaules iedzīvotāju. Pietiekama saules gaisma grūtniecības laikā un bērna pirmajos dzīves mēnešos varētu pasargāt no šizofrēnijas un citām slimībām, paverot cerīgu perspektīvu, ka ar D vitamīna devu varētu nodrošināt šo slimību profilaksi.

Nesen veikts pētījums rāda, ka dzimšanas mēnesis ietekmē arī cilvēka bioloģisko pulksteni un ziemā dzimušiem ir grūtības pielāgoties vasaras gaismas ciklam. Tas arī varētu būt iemesls lielākam riskam ciest no garīgās veselības traucējumiem. Piemēram, februārī dzimušiem atklāts lielāks risks sasirgt ar narkolepsiju – hronisku centrālās nervu sistēmas slimību, kam raksturīga pārmērīga miegainība dienas laikā un citi miega traucējumi.

Nākamā lapa: Nav imunitātes pret gadalaiku