28 gadus vecā Raita izmisums: sieva neļauj satikt dēlu
Kamēr vīrietis aizgāja atzīmēties bezdarbniekos, sieva savāca savu iedzīvi un bērniņu, un - aizbēga. Savas ģimenes atrašanās vietu vīrs uzzināja pēc nedēļas, taču sieva viņam atsakās paskaidrot savas rīcības iemeslus, kā arī neļauj satikt dēlu.
Raitis (28) pēc padoma vērsās ģimenes portālā mammamuntetiem.lv.
Lūk, viņa stāsts:
„Esmu jauns tēvs – man ir mazs dēliņš, kuru ļoti mīlu – gluži tāpat kā viņa māmiņa. Kādu dienu es devos atzīmēties uz bezdarbniekiem. Kad atgriezos mājās, biju pārsteigts – palicis es viens pats. Mana sirds, mana otrā pusīte nebija ne vēstuli atstājusi, ne bērna foto.
Tā pagāja nedēļa. Biju izmeklējies visās vietās, kur palikusi mana ģimene. Un tad manā dzīvē sākās elle zemes virsū - sieva man nepaskaidro, kāda iemesla dēļ no manis aizgāja. Kaut mēs bijām kopā piecus gadus, mēs nekad tā pa īstam nebijām strīdējušies. Kad pirms pāris dienām viņai jautāju, vai varu satikt mūsu mazo bērniņu, viņa atteica tik vienu – ka, lūk, es viņu nekad neredzēšu. Viņa man liedz satikties ar manu bērniņu! Kaut es lūdzos un pazemojos viņas priekšā, lūdzot piedošanu par to, ko, viņasprāt, esmu viņai nodarījis, viņa neatbild. Es viņai lūdzu, lai atgriežas, lai mēs varam uzaudzināt kopā mūsu bērniņu, ka es viņus mīlu. Bet viņa atteica, ka, lūk, lai es viņus abus aizmirstu.
Es nezinu, ko man darīt. Man pat aizliedz tikties ar kopējo bērniņu – dēliņam tuvojas divu gadu jubileja.
Atbild Sarmīte Šmite, personīgās meistarības trenere:
Labdien, Tēti! Jūsu izmisums šajā brīdī ir saprotams, jo notikums ir nācis pavisam negaidīti. It kā viss bija labi un pēkšņi... Viss, kas bija svarīgs, ir pazudis.
Cik, var saprast no vēstules, tad sieva par notikušo vispār neko negrib runāt. Tādā gadījumā varētu iesaistīt kādu neitrālu personu, kādu paziņu vai radinieku, ar kuru viņa tomēr varētu izrunāties. Būtu iespēja vismaz uzzināt iemeslu....
Iespējams, ka sieva ir izrādījusi kaut kādas neapmierinātības pazīmes – izteikta neapmierinātība, dusmas, kuras varēja ieraudzīt tikai pēc sejas izteiksmes, klusēšana, ieraušanās sevī, vai kā citādi - nu kā jau katrs mēs protam izpausties, cerot, ka notikumi tiks mainīti. Bet otra pusīte - vīrs varētu nodomāt – nekas, gan jau viss pāries.
Te būtu runa par to, ka dzirdam, bet tomēr nesadzirdam un nesaredzam. Vai arī – ka netiek skaidri pateikts, kas neapmierina, un otrs nespēj uzminēt, kas par vainu.
Ja sieva būtu ar mieru nākt uz sarunu, tad tai noteikti iepriekš vajag sagatavoties. Pārmetumi nebūs vietā, jo tie situāciju vēl vairāk sarežģīs. Izdomāt, kādu rezultātu varētu vēlēties no sarunas? Sagatavot jautājumus. Sagatavoties otra cilvēka uzklausīšanai un sadzirdēšanai. Izdomāt, ko pats lietas labā darītu? Sastādīt sev plānu, kādus soļus spers pats savā dzīvē, lai mainītu situāciju uz labu. Varbūt meklēt darbu. Aktīva darbošanās būs laba lieta, jo bēdājoties nekas nemainīsies.
Kad abi būsit nomierinājušies un savā ziņā pieņēmuši situāciju, varētu sākt sarunas par to, ko tālāk darīt.
Bērnam ir divi vecāki un, ja tēvs izrāda vēlmi tikties ar mazuli, tad diez vai būtu labi, ja šo iespēju bērnam atņemtu. Arī viņam ir tiesības piedalīties bērna audzināšanā. Sieviete nevar aizvietot vīrieti, jo viņai vienkārši nav vīrišķās enerģijas. Nesakārtotas attiecības vecāku starpā var bērnā veidot nepareizu priekšstatu par ģimeni.
Tātad sakārtot attiecības, lai kādas tās būtu turpmāk. Nezinu, vai jums ir laulāto attiecības, vai vienkārši dzīvojāt kopā. Lai kā arī tas būtu, jums bija kopēja sadzīve.
Varētu piesaistīt arī sociālos dienestus, bet tas nozīmētu savā dzīvē ielaist oficiālas personas, kuras kādu brīdi jūsu abu dzīvi kontrolēs. Bet ja tomēr neizdodas situāciju nokārtot sarunu veidā, tad pastāv arī šī iespēja. Var jautāt arī jurista padomu.
Vēstulītē daudz runāts par mīlestību! Tas ir ļoti jauki, bet vai sieva un dēliņš to sajuta arī darbos, rūpēs par viņiem drošības sajūtas radīšanā ģimenē, materiālā atbalstā?
Mammamuntetiem.lv / Foto: Shutterstock
