Kā pandēmijas laikā sadzīvot ar diagnozi – vēzis. Saruna ar onkologu Jāni Kāpostiņu
Laikā, kad pasauli pārņēmis koronavīruss un šķiet, ka nav nekā briesmīgāka par to, pat vēzis vairs neliekas tik biedējošs, jo ir pazīstams jau daudzus gadu desmitus. Tomēr tas varbūt tā ir tikai līdz brīdim, kamēr pats pirmo reizi uzzini, ka arī tevi piemeklējusi šī ļaunā slimība. Pasaule pēkšņi pārtop par melno caurumu, kas cenšas iesūkt tevi izmisuma tintē. No šā stāvokļa tevi var izraut vienīgi onkologs, kurš mierīgi, pacietīgi un detalizēti paskaidro, kā visu vērst par labu.
– Mamogrāfija ar kontrastvielu, mamogrāfija ar tomosintēzi... Lūdzu, pastāstiet par šo izmeklēšanas metožu priekšrocībām!
– Neesmu radiologs, tāpēc atbildēšu īsi. Latvijas Onkoloģijas centra radiologi-diagnosti izmanto mamogrāfiju, mamogrāfiju ar kontrastvielu, mamogrāfiju ar tomosintēzi un ultrasonoskopiju. Mamogrāfija ar kontrastvielu ir izmeklēšanas metode ar lielāku diagnostisko vērtību pacientēm ar sarežģītu krūts struktūru. Ieguvums no šā izmeklējuma ir palielināts atrasto krūts vēža gadījumu skaits un samazināts viltus pozitīvo gadījumu skaits.
– 21. gadsimta cerība ir personalizēta nanomedicīna. Pasaulē notiek aizvien vairāk pētījumu, lai nodrošinātu efektīvāku un mērķtiecīgāku zāļu ievadi organismā, izmantojot, piemēram, oglekļa nanocaurulītes. Tiek pētītas to izmantošanas iespējas terapijā, jo īpaši vēža ārstēšanā.
– Jā, ideja ir ļoti laba, un tā ir reāla nākotne, bet līdz ikdienas lietošanai veselības aprūpē droši vien vēl krietni tālu. Jaunākās izmeklēšanas metodes, kas ir ar līdzīgiem principiem, arī ir mērķētas uz konkrēta orgāna konkrētu vietu. Varētu minēt jaunākās staru terapijas metodes, kas ļoti saudzīgi iedarbojas tieši uz konkrētiem slimības skartajiem audiem, neskarot veselos. Šī terapija darbojas ļoti filigrāni, reaģē uz elpošanas kustībām, uz ķermeņa stāvoli un tamlīdzīgi. Tādas metodes jau tiek izmantotas arī Latvijā un mūsu slimnīcā.
– Kā veicas zinātniekiem vēža pētniecībā, kurās jomās mēs visdrīzāk varētu sagaidīt cerīgus jaunumus?
– Diagnostika attīstās ļoti strauji – uzlabojas aparatūra, izšķirtspēja, tehnoloģijas, arī nanotehnoloģijas, speciālistu kvalifikācija un pieredze. Jaunie ārsti ir ļoti talantīgi un gudri, viņi ļoti labi orientējas tehnoloģijās un ātri var iemācīties strādāt ar pasaules līmeņa aparatūru. Par to esmu pārliecinājies, mācot rezidentus. Tie ir ļoti perspektīvi dakteri.
Nav pat tik svarīgi, kādu specialitāti viņi izvēlēsies, bet zinu, ka, beidzot onkoloģijas ciklu, viņiem šie konspekti noderēs turpmākajā praksē un paplašinās redzesloku diagnostikā. Esmu drošs par tiem, kuri te mācījās, ka viņiem vismaz pamats onkoloģijas praksē būs, bet, ja strādās citā nozarē, viņi iegūtās zināšanas varēs izmantot kā mazo rokasgrāmatu.
– Nesen dzirdēju prognozi, ka pēc dažiem gadiem onkoloģiskās saslimšanas vairs nebūšot problēma, ar tām varēs viegli tikt galā.
– Ticu, ka tāds brīdis agri vai vēlu pienāks, un gribētos to piedzīvot.
