foto: Shutterstock
"Māmiņ, ēd dillītes!" Skaidrojam, kāpēc tik vērtīgs ir latviešu kulta garšaugs - dilles
Pat pelmeņi, bagātīgi pārkaisīti ar kapātām dillēm, pretendē uz veselīga ēdiena statusu.
Dzīvesstils
2020. gada 16. maijs, 05:33

"Māmiņ, ēd dillītes!" Skaidrojam, kāpēc tik vērtīgs ir latviešu kulta garšaugs - dilles

Anda Leiškalne

"Tautas Veselības Avīze"

“Māmiņ, galvenais, ēd dillītes! Dillītes pazemina asinsspiedienu! Droši, droši, kaut kilogramu dienā, ja vari!” filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" vēsturniece Dagnija iesaka Mirtas tantei kā veselīgu alternatīvu konkurentes uz mantojumu Olitas sagādātajiem medikamentiem. Lai gan filma šķiet asprātīgu un smieklīgu kultūrcitātu pārpilna, vēsturniecei Dagnijai par dillēm ir liela taisnība.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Interesanti, ka viduslaikos dillēm bija slikta slava – uzskatīja, ka dilles spēj ietekmēt cilvēka apziņu. Dilles ieņēma stabilu vietu burvju, raganu un pūšļotāju arsenālā. Tās pievienoja gan maisījumiem pret ļaunu aci, raganu lāstiem, gan mīlas dzērieniem iecerētā pieburšanai. Tā turpinājās līdz XVI gadsimtam, kad aizspriedumi pret dillēm kļuva vājāki un pakāpeniski dilles sāka lietot kā ārstniecības augu, bet pēc tam kā viegli pieejamu garšaugu, kas būtiski uzlaboja to laiku ēdienu garšu un smaržu.

Tomēr pie diļļu savdabīgās smaržas cilvēki pierada ne uzreiz. Tā slavenā angļu botāniķa un ārsta Nikolasa Kalpepera darbā Angļu dziednieks, kas tika izdots 1652. gadā un vēlāk nosaukts par Kalpepera zāļu grāmatu, bija 369 zāļu receptes no Anglijā augošajiem augiem, par dillēm autors rakstīja – augam piemīt ass, nepatīkams aromāts, kaut dilles ir ārkārtīgi veselīgas.

Savdabīgi dilles izmantoja amerikāņu puritāņi XVII – XVIII gadsimtā. Zinot, ka diļļu augļi novērš vēdera pūšanos un vēdergraizes un tiem piemīt viegli nomierinoša iedarbība, vecāki pirms ilgiem dievkalpojumiem saviem mazuļiem deva pakošļāt diļļu sēklas, lai viņi neraudātu un netraucētu reliģiozo rituālu norisi. Uzskata, ka tieši tāpēc Amerikā līdz pat mūsdienām diļļu augļus mēdz saukt par sanākšanu sēklām. Interesanti, ka daudzās valodās lietotais vārds dilles cēlies no senās norvēģu valodas vārda dilla, kas to arī nozīmē – remdināt un nomierināt.

Viduslaiku medicīnas spīdeklis, persiešu zinātnieks un ārsts Avicenna (980 – 1037) atzina, ka dilles ir noderīgas ievainojumu un čūlu ārstēšanai, tās palīdz pret žagām, pārpildītu kuņģi, veicina piena veidošanos mātēm zīdītājām, iedarbojas nomierinoši un kā miegazāles.

Nākamā lapa: Senajā Romā ar dillēm aromatizēja vīnu