Ar ko jārēķinās, veidojot attiecības ar cilvēku, kura vecāki ir šķīrušies
Šķiršanās ir kļuvusi par mūsu dzīves rutīnu. Lai cik sociāli pieņemams ir fakts, ka vairāk nekā puse ģimeņu izšķiras, tas nemazina salauzto siržu un sirsniņu sāpes. Bērni, kas piedzīvojuši vecāku šķiršanos, gandrīz vienmēr būs mazliet sāpināti, mazliet neuzticēsies, vienmēr būs gatavi sliktākajam.
Izaugot, viņi veidos attiecības, kurās īpaši gaidīs siltumu, drošību un atbalstu. Psiholoģe un zinātniece Judīte Valleršteina norāda, ka ar lielākajām grūtībām šie bērni saskaras 15 - 25 gados pēc vecāku šķiršanās. Proti, jau pieaugušā vecumā viņi veido romantiskas attiecības ar lielu pārliecību, ka tās visdrīzāk izjuks.
Kā veidot attiecības un ar ko rēķināties, ja esi attiecības ar kādu, kas bērnībā piedzīvojis vecāku šķiršanos?
Viņi neuzticas
Neuzticēšanās ir ļoti raksturīga tieši šķirto vecāku bērniem. Viņi ir piedzīvojuši, kā tas ir – mīlošais vecāks, kas vienmēr ir bijis blakus, aiziet. Viņa vairs nav! Kā lai uzticas citiem cilvēkiem? Kā lai zina, ka arī citi nepametīs? Ja vecāki pēc šķiršanās ir spējuši sadarboties, ir mazliet vieglāk. Bet, ja viens no vecākiem vienkārši ir aizgājis un pazudis uz visiem laikiem, emocionālā trauma ir īpaši smaga. Jaunai sievietei ar būt nopietnas grūtības uzticēties vīrietim, ja viņa ir piedzīvojusi tēva aiziešanu.
Joprojām sāp
Vecāku šķiršanās sāpes sāp vēl ilgi pēc tam, kad visi it kā jau ir samierinājušies. Nav svarīgi, cik sen tas noticis. Tā ir vilšanās un skumjas, kas ilgi grauž un tirda.
Viņiem vajag īpašu apliecinājumu, ka tu pildīsi solīto
Šķirto vecāku bērniem, kas piedzīvojuši, ka vecāki ne tikai aiziet, bet arī netur solījumus, attiecībās īpaši svarīgi ir zināt, ka uz otru pusīti vienmēr un jebkuros apstākļos varēs paļauties. Ja esat sarunājuši tikties 6 vakarā, tad esi tur 6 vakarā.
Nepieciešama pilnīga skaidrība par jūtām
Šķiršanās, ko viņi ir piedzīvojuši bērnībā, ir radījuši daudzus jautājumus par to, kad attiecības ir labas un kad - sliktas. Kad attiecības ir nopietnas, bet kad - nē. Esot kopā ar cilvēku, kas piedzīvojis vecāku šķiršanos, ja vēlies, lai otra pusīte justos labi, runā par savām jūtām, saki, kas patīk un kas nepatīk. Nekādu aplinkus mājienu un neskaidru norāžu.
Viņiem nepatīk pārmaiņas
Pārmaiņas cilvēkiem, kas piedzīvojuši vecāku šķiršanos, visbiežāk asociējas ar kaut ko nepatīkamu un trauksmainu. Viena vecāka aiziešana izjauc drošo, stabilo, silto vidi. Jau pieaugušiem šiem cilvēkiem ir ļoti svarīga drošības sajūta, ko dod stabilitāte. Tāpēc ļaujiet visam ritēt pamazām un mierīgi.
Viņi nezina, ko nozīmē veselīgas attiecības
Veselīgas, laimīgas, uz cieņu, mīlestību un sapratni balstītas attiecības šie cilvēki, visdrīzāk, nav redzējuši, pretējā gadījumā viņu vecāki nebūtu izšķīrušies. Esot attiecībās ar šķirtu vecāku bērnu, ir jāmācās viss no jauna - kā mīlēt, uzticēties un veidot cieņpilnu kopābūšanu.
Viņi ir aprūpētāji
Kad viens no pieaugušajiem aiziet no ģimenes, bērns cenšas "atvieglot" palikušā vecāka rūpju naktu un uzņemas gan emocionālu, gan sadzīvisku atbildību. Ja mamma audzina dēlu, tad puika cenšas aizvietot aizgājušo tēti, bet meita var ļoti aktīvi centies palīdzēt mammai saimniecībā. Tas var veidot cilvēku, kam ir nosliece uz emocionālo līdzatkarību.
Viņi var būt kontrolētāji
Nespējot ietekmēt lēmumu par vecāku šķiršanos, šie bērni kļūst par "kontroles frīkiem" - viņi cenšas savā dzīvē ieviest drošības sajūtu, pēc iespējas vairāk kontrolējot un plānojot savu un, iespējams, arī līdzcilvēku dzīvi.
Viņi ir pārliecināti, ka arī jūsu attiecības izjuks
Ja izjūk svarīgākās un pirmās partnerattiecības - mammas un tēta mīlestība, tad ir grūti noticēt, ka tāpat nenotiks ar jums. Jo ābols no ābeles taču tālu nekrīt.
Un tomēr ļoti cer, ka tā nenotiks
Lai arī vīlušies un sāpināti, viņi tomēr vēlas skaistas un veiksmīgas attiecības. Viņi cenšas un cer, bet ja tas neizdodas, tad vēlreiz notic tam, ka nav lemts.
