Kāpēc stresa brīžos cilvēki aizdomīgi bieži metas berzt savas mājas

Iespējams, ka arī tu strādā no mājām, esi karantīnā un ievēro pašizolāciju. Vai esi pamanījis, cik bieži esi sācis kārtot savu māju? Un tas nav tāpēc, ka gaidāms ciemiņš vai vēlies veikt ikgadējo skapja tīrīšanu. “Covid-19 sakarā cilvēki jūtas bezspēcīgi un nomākti,” atzīst psihoterapeite Megija Vaughana. Viņa uzskata, ka tieši neziņa par situācijas attīstību šobrīd cilvēkiem ir visgrūtāk pieņemama.

Kad mūsu dzīvē notiek lietas, kuras nevaram kontrolēt, piemēram, pandēmija, mēs intuitīvi gribam ņemt grožus savās rokās un parādīt sev, ka kaut kādu savas dzīves aspektu varam kontrolēt. Tieši tāpēc mēs kārtojam un tīrām biežāk nekā pirms pandēmijas.

Tīrīšana un kārtošana sniedz mums kontroles sajūtu

Cilvēki tiecas pēc komforta un rutīnas. Mēs gribam dzīvot sev zināmā un pazīstamā vidē, līdzīgi mēs alkstam saprast globālākus notikumus pasaulē. Covid-19 vīrusa izraisītās sekas ir jaunums visai pasaulei, katru rītu parādās jaunas ziņas par saslimušajiem, mirušajiem un stingrākiem pašizolācijas noteikumiem. Šādos apstākļos cilvēkam rodas vēlme pieķerties kaut kam zināmam, darīt ierastas lietas, kurās viņš izjūt kontroli par notikušo. Mājas tīrīšana un uzkopšana ir viena no tām.

"Mums ir tendence pieturēties pie mums pazīstamajiem darbības modeļiem, it īpaši paaugstināta stresa periodos," sacīja psihoterapeite, norādot, ka tas galvenokārt tiek darīts tāpēc, lai smadzenes netērētu spēku jaunu lietu apguvei.  

Tīrīšana ir arī viens no tiem darbiem, kuriem skaidri redzams darītāja ieguldījums un rezultāts. Cilvēks jūtas svarīgs, varošs pat tad, ja sakārtojis savu zeķu atvilktni. “Mēs zinām, ko gribam paveikt un to arī darām, un tas mūs nomierina,” uzsvēra Vaughana.

Tīrīšana kā treniņš un rituāls

Tie, kas kārtīgi veic mājas uzkopšanas darbus, zinās, ka tas līdzinās vidējas intensitātes treniņam. Līdzīgi, kā skriešana palīdz ar laimes hormona izdalīšanos, arī mājas tīrīšana vairo prieka un laimes sajūtu rašanos.

Taču runa nav tikai par ķermeni, daudzi tīrīšanas darbi to veicēju ieved meditācijai līdzīgā stāvoklī. Rūpīgi beržot grīdu vai kasot nost etiķetes no burciņām, var sasniegt meditācijas ekspertu tik bieži piesaukto “tukšā prāta” stāvokli.

Psihologi norāda, ka abos gadījumos, vai nu fiziski izkustoties, vai meditējot, cilvēka prāts nomierinās. Tāpēc, tīrot logus vai garšvielu plauktiņu, tiek gūti labumi gan no fiziskajām aktivitātēm (ko nevar sniegt sēdēšana uz dīvāna), gan no prāta atbrīvošanas.

Tīri māju 

Uzzinot par mājas tīrīšanas un kārtošanas ieguvumiem, paturi prātā, ka tas ir tikai viens no veidiem, kā saglabāt iekšējo mieru. Nepārtraukta un pārspīlēta mājas tīrīšana var tikai novest pie nervu sabrukuma.

Neuztver mājas tīrīšanu kā vienīgo terapiju. Ja ievēro, ka dodies kārtot skapi katru reizi pēc vakara ziņām, saproti, ka šādi meklē mierinājumu, nevis centies paspīdēt ar pavasara tīrīšanu. Varbūt zvans draugam vai kāda garīga prakse arī var tikpat labi palīdzēt kā kārtības vēlme. Ja tas nepalīdz, meklē profesionālu palīdzību. 

Mājas tīrīšanu daudzi izmanto kā iemeslu, lai nebūtu jāstrādā. Ja strādā no mājām, tad prioritātei būtu jābūt darbam, bet paklāju varēsi iztīrīt, kad tiksi galā ar dienas uzdevumiem.