Ojārs Rubenis par aktieriem deputātiem un teātri: "Uz Straupes narkoloģisko slimnīcu esmu vedis kādus četrus"

Ojārs norāda, ka tagad teātros bohēmas vairs nav. “Visi aizņemti ar darbiem, naudas pelnīšanu un ģimenes uzturēšanu. Šodien par bohēmu varam uzzināt vienīgi no veco aktieru stāstiem. Turklāt viņi šo dzīvi ņem brīvāk nekā jaunie. Lai cik dīvaini tas arī būtu, kad aktieriem pēkšņi jāpārkārtojas uz citu spēles stilu, vecie korifeji to izdara daudz labāk par jaunajiem.”

Rubenis stāsta, ka teātrī gadījušās arī visādas ziepes. “Latvijā ir maz režisoru, kuri var uztaisīt komiskas izrādes, taču komēdijas, kā zināms, skatītājiem ļoti patīk. Reiz viena kritiķe man ieteica kādu krievu režisoru, kuru savā neprātā arī uzaicināju. Viņš veidoja izrādi Svētku laika pārpratumi un... nepārtraukti lamāja aktierus rupjiem krievu vārdiem. Tas bija drausmīgi. Es biju ārprātā un spriedu, ka nāksies atteikties no šā režisora. Gāju cauri aktieru foajē un satiku Uldi Dumpi, kuram teicu: ”Uldi, mums ir pilnīgā d...” Viņš samiernieciski atbildēja: “Ne šitādus vien esam pārdzīvojuši. Lai lamājas, mēs to izrādi uztaisīsim.” Un uztaisīja arī.

Ojārs stāsta, ka viņa pienākumos ietilpusi arī aktieru vešana uz ārstniecības procedūrām. Uz Straupes narkoloģisko slimnīcu viņš esot vedis kādus četrus. “Parasti notika tā, ka es aizvedu ar automašīnu un nodevu labi zināmajai dakterei. Reiz aizvedu aktieri un braucu atpakaļ uz Rīgu. Biju nobraucis kādus kilometrus trīsdesmit, kad pēkšņi piezvana daktere un paziņo, ka mans klients ir aizbēdzis. Turklāt nav zināms, uz kurieni. Griezu mašīnu atpakaļ un braucu uz Straupi. Skatos – slavenais aktieris nāk pa ceļu atpakaļ uz Rīgu. Atveru durvis un draudzīgi saku: “Kāp iekšā, mērkaķi!” – “Pats esi mērkaķis!” viņš atbild. “Tu tiešām domā, ka es pats netikšu galā ar savu problēmu!?” Neko darīt – vedu viņu atpakaļ uz Rīgu.

Ojārs piebilst, ka tagad Saeimā ir divi Nacionālā teātra aktieri – Artuss Kaimiņš un Ivars Puga. “Kaimiņš – labs un jaudīgs aktieris, bet reizēm nelīdzsvarots. Kad Artusu pirmoreiz ievēlēja Saeimā, viņš ieradās pie manis kabinetā. Ļoti svinīgi ienāca, sasveicinājās un jautāja, cik liela ir mana alga. Es vaicāju, kāpēc viņu tas interesē, taču viņš nerimās: “Es tev kā deputāts jautāju – cik tev ir liela alga?” Kad pateicu, Kaimiņš jutās ļoti apmierināts. “Viss ir pareizi,” viņš noteica. “Mana alga ir lielāka.”