Traģiskās dzemdības Jelgavā: atklājas baisi fakti par sektu, kas liedz vērsties pie mediķiem
Pirmo evaņģēlisko Jēzus draudzi, kura šonedēļ nonāca uzmanības centrā, sakarā ar Jelgavas tiesā iztiesājamo lietu par mātes un bērna nāvi dzemdībās mājās, vienreiz jau ar Latvijas valdības lēmumu slēdza, jo tajā bija “iemājojis sātans”. Zīmīgi, ka tagad no laicīgās dzīves atteikušos un īpašumus pārdevušo ierindas draudzes locekļu “kopmītnes” ir draudzes vadītāju biznesa ražotņu tuvumā.
Pirmās evaņģēliskās draudzes (toreiz bez priekšvārda “pirmās”) pirmsākumi meklējami vēl tālajā 1899. gadā, kad svētdienā pēc Jāņiem neliels dievlūdzēju pulciņš bija sapulcējies brāļu Zuzu dzīvoklī. Sapulcējušies gribēja atteikties no tradicionālo kristiešu “ārišķībām” – krustiem, svētbildēm, garīdzniecības institūcijas, kā arī laicīgās pasaules priekiem un baudām, vienvārdsakot – nodoties askētiskam un savrupam dzīvesveidam savā domubiedru pulciņā.
Līdz Pirmajam pasaules karam šajā domubiedru grupā bija apvienojušies ap 40 cilvēku, vēstīts draudzes mājaslapā ejdraudze.lv. Pamazām grupa paplašinājās līdz 200 cilvēkiem, tā pulcējās privātos dzīvokļos kā māju draudze. 1917. gadā viņi noturēja pirmo publisko Evaņģēlija sapulci un nolēma dibināt savu reliģisko organizāciju, kuru nodēvēja par Evaņģēlisko Jēzus draudzi.
Līdz ar neatkarīgas Latvijas nodibināšanos sākās draudzes uzplaukums. Tā oficiāli reģistrējās, sāka izdot savu preses izdevumu – “Gaišos Ceļos”, un darbojās kā viena no daudzajām protestantiskā tipa draudzēm, ar neko īpašu pirmajos gados neizceļoties, vienkārši sludinot Dieva Vārdu un aicinot uz tikumīgu dzīvi.
Lūzuma punkts iestājās pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidū, kad draudzē “iemājoja sātans”, kā apgalvo draudzes cilvēki, kuri negribēja norobežoties no apkārtējās pasaules, būt sabiedrībā un Evaņģēliskajai Jēzus draudzei saglabāt normālas draudzes statusu, kāds ir luterāņiem, katoļiem, baptistiem, metodistiem un citām tradicionālajām konfesijām.
“Ārēji viss izskatījās labi. Tomēr sātans nesnauda. Draudzē tika pieņemti ierobežojoši likumi ar mērķi neaizrauties ar pasaulīgām izpriecām, greznošanos, sportu, mākslu, izglītību. Protestējot, no draudzes aizgāja daudzi no jaunās paaudzes. Pietrūka savstarpējās mīlestības, sākās negācijas – aprunāšana, augstprātība, tiesāšana. Grēki kļuva arvien smagāki. Tāpēc Dievs pieļāva, ka 1936. gadā valdība uz ienākušo sūdzību pamata draudzi slēdza,” vēstīts draudzes mājaslapā ejdraudze.lv.
