Lielākā daļa skolēnu par savu līderi uzskata mammu, - tētis paliek otrajā vietā
Latvijā 65% aptaujāto skolēnu par savu līderi uzskata mammu, liecina kāda mobilo sakaru operatora un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums par skolēnu līderības prasmēm.
Vienlaikus 59% skolēnu par savu līderi uzskata tēti, 44% - skolotāju, 34% - sportistu, 31% - Latvijas prezidentu, 27% - vēsturiskas personības, 25% draugu vai draudzeni, bet 23% - citu ģimenes locekli.
Aptaujā secināts, ka 33% aptaujāto vecāku uzskata, ka viņu bērniem piemīt līdera prasmes ārpusskolas aktivitātēs, 39% - līdera prasmes piemīt mācībās, bet sportā bērnus par līderiem uzskata 51% aptaujāto vecāku.
Tajā pašā laikā aptaujas dati liecina, ka 68% skolēnu sevi par līderi uzskata ārpusskolas aktivitātēs, sportā - 43%, bet mācībās sevi par līderi uzskata 42% aptaujāto skolēnu.
Visvairāk par līderiem uzskata sevi skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kas piedalās ārpusskolas aktivitātēs. Savukārt mācībās meitenes sevi uzskata par lielākiem līderiem nekā puiši. Tajā pašā laikā puiši sevi par līderiem uzskata sportā.
Aptaujā noskaidrots, ka 49% vecāku uzskata, ka mācību procesā bērniem līderības prasmes tiek mācītas, savukārt 43% uzskata, ka netiek, 8% bija grūti pateikt. Vienlaikus 83% aptaujāto skolēnu uzskata, ka skola palīdz apgūt līderības prasmes, bet 9% uzskata, ka netiek apgūtas.
Aptaujā jautāti, vai vēlētos apgūt līderības prasmes mācību procesā, 94% aptaujāto vecāku gribētu, lai viņu bērns apgūst līderības prasmes skolā, vienlaikus šādu atbildi sniedza 83% aptaujāto skolēnu.
Aptaujā atklāts, ka 72% vecāku norādījuši, ka vēlas, lai skolā bērni apgūst emocionālo stabilitāti, 60% - apzinīgumu, 58% - sadarbību,55% - atvērtību un ekstraversiju. Tajā pašā laikā 60% skolēnu labprāt vēlētos apgūt emocionālo stabilitāti, 57% - sadarbību, 56% - ekstraversiju, 55% - atvērtību, bet apzinīgumu vēlētos apgūt 53% aptaujāto skolēnu.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš sacīja, ka būtiskākais vārds ir sadarbība, jo mūsdienās cilvēki negrib sadarboties, un līdz ar to daudzi "zobrati neiet tā, kā tiem būtu jāiet". "Cilvēkiem trūkst prasmes, kas ietekmē arī spēju sadarboties kolektīvā, lai veicinātu arī līdera attīstību," uzsvēra Kaktiņš.
Viņš piebilda, ka būtiska lomu skolēnu attīstībā ir viņu autoritātēm. "Bērni mācās no saviem līderiem. Kā pētījumā atklāts, skolotāji un vecāki ir lielākie bērnu līderi, kas nozīmē, ka viņi skatās un mācās no tiem, kā būt līderim," atzina Kaktiņš.
