Tēvs Indianā pēc smadzeņu traumas un ķermeņa paralīzes atklāj, ka ir talantīgs mākslinieks
Amerikānis Riks Džonstons 2015.gadā piedzīvoja veselības sarežģījumus, kuru dēļ viņš vērsās pie ārsta. Ceļā uz klīniku vīrietis saļima, un viņa ķermeņa labā puse tika paralizēta, vēsta amerikāņu medijs "People".
Ārsti tolaik 45 gadus vecajam vīrietim konstatēja smadzeņu traumu. "Manas smadzenes vienkārši izslēdzās," stāsta Džonstons. "Ar laiku pazuda manas runas spējas, es vairs nevarēju paiet. Esmu bijis daudzās medicīniskajās iestādēs, bet nekur nespēj paskaidrot, kas ar mani ir noticis. Smadzenes cenšas manam ķermenim pastāstīt, ka esmu piedzīvojis insultu. Labā ķermeņa puse man ir pilnībā nejūtīga."
Tā kā vīrietis pēc piedzīvotā zaudējis runas spējas, viņš devies uz konsultāciju pie runas patologa.
"Es biju sāpināts un aizkaitināts. Es biju nikns par to, kādā situācijā esmu, bet ārsti mani atbalstīja un neļāva padoties. Man bija īsta depresija," atceras vīrietis.
Tad kāda runas terapiste ieteikusi viņam pievērsties mākslai. "Es domāju, ka viņa joko. Es viņai teicu: "Tu esi traka. Es taču neprotu zīmēt." Biju pārliecināts, ka nekādā ziņā neesmu mākslinieks," stāsta Džonstons. Skolas gados mākslas nodarbībās viņam nav veicies labi.
Lai nu kā, Džonstons bija apņēmies pamēģināt. Viņš iesākumā sāka gleznot uz nelielām lapiņām un drīz vien sākās aizraušanās.
"Es iesāku to darīt gandrīz vai tāpēc, lai, par spīti terapeitei, parādītu, ka man tas nepadodas," atceras vīrietis, "bet tad es tiešām sāku aizrauties. Es nespēju pārstāt gleznot. Laika gaitā es tiku pāri arī aizkaitinājumam un satraukumam."
Tagad Džonstons glezno katru dienu. 27 stundu laikā viņš var radīt pat 5 mākslas darbus.
"Man ir pasniegta dāvana," viņš stāsta. "Ja kādreiz centos atrast tam izskaidrojumu un pamatojumu, tad tagad es to vairs nedaru. Es vairs nejautāju. Un es nejautāju, kāpēc es pēkšņi protu gleznot. Es vienkārši par to esmu ļoti pateicīgs."
Lai gan pats mākslinieks savus darbus rādījis vien tuviniekiem un draugiem, viņa dēls izlēmis, ka tēva gleznas ir jāredz plašākam cilvēku lokam, tāpēc radījis "Facebook" lapu, kurā darbi apskatāmi.