Augu izcelsmes eļļas un veselīgs dzīvesveids - lieliska kombinācija
Rapšu, saulespuķu, valriekstu, kokosu, šī sviesta, olīveļļa – tie ir tikai daži eļļas veidi, kurus tagad izmantojam savā virtuvē. Taču vai mēs zinām, kura eļļa ir visveselīgākā, kuru labāk lietot salātos, kuru desertiem, bet kura ir vispiemērotākā cepšanai?
Interese par veselīgu dzīvesveidu un pareizu uzturu pēdējā laikā ir kļuvusi teju par modes lietu. Neatkarīgi no ienākumiem, vecuma vai izglītības līmeņa cilvēki arvien vairāk meklē informāciju par produktu izcelsmi, pārvadāšanas, uzglabāšanas nosacījumiem un termiņiem, kā arī par iespējamo ķīmisko vielu klātbūtni, kas pagarina kādu produktu derīguma termiņu. Ne mazāk cilvēki interesējas arī par sabalansētu uzturu ikdienā, kalorijām, cukura daudzumu un kopumā par produktu kvalitāti un sastāvu.
Jebkuru eļļu var dēvēt par piesātināto un nepiesātināto tauku maisījumu, taču dažādu eļļas veidu sastāvā tauku attiecība ir atšķirīga. Izvēloties eļļu, ieteicams izpētīt tās sastāvu: atkarībā no veida, eļļai būs izteiktākas vienas vai citas īpašības. Piemēram, jāpievērš uzmanība piesātinātajiem taukiem (kokosu eļļa), mononepiesātinātajiem (olīveļļa), omega-3 un omega-6 taukskābēm (rapšu eļļa). Piemēram, rapšu eļļa izceļas ar to, ka tās sastāvā ir vismazākais piesātināto tauku daudzums, salīdzinot ar visiem citiem eļļas veidiem, ieskaitot arī izslavēto olīveļļu. Unikālais rapšu eļļas taukskābju sastāvs to izceļ starp citām augu eļļām, jo rapšu eļļā ir gan omega-6, gan omega-3 taukskābes, to attiecība ir 2:1. Starp citu, uztura speciālisti atzīst, ka rapšu eļļai ir vislabākais taukskābju procentuālais sastāvs.
Rapšu eļļa ir visjaunākā no visām eļļām, jo uzturā to sāka lietot tikai pavisam nesen. Reizēm tiek uzskatīts, ka rapšu eļļa satur visvairāk toksīnu, tāpēc tā ir indīga, jo parastais rapsis, no kura it kā rapšu eļļa tiekot ražota, ir ļoti toksisks un pat indīgs. Tiek stāstīts, ka parastais rapsis ir nezāle un pat kukaiņi uz tās nenosēžas, jo tas satur indīgu vielu – erukskābi, vienlaikus gan tiek stāstīts, ka tagadējais lauksaimniecībā audzējamais un izmantojamais rapsis ir selekcionēts no toksiskā parastā rapša.
Speciālisti šādas bažas pamatoti noraida, jo mūsdienās rapšu eļļas ražotāji izmanto sievišķās rapšu šķirnes, kurās pieļaujamais erukskābes daudzums ir ne vairāk kā 2 %, taču reāli tas parasti nesasniedz pat 1 %. Ja būtu citādi, šādu eļļu vienkārši nebūtu atļauts tirgot. Rapšu eļļai, salīdzinot ar citu veidu eļļām, ir unikāls ķīmiskais sastāvs, tajā ir vismazākais piesātināto taukskābju daudzums un tā ir bagāta ar būtiskākajām polinepiesātinātajām taukskābēm, piemēram, PNTS omega-3 un omega-6. Speciālisti iesaka cilvēkiem šīs polinepiesātinātās taukskābes uzņemt ik dienas ar uzturu, turklāt optimālā attiecībā, kas tieši arī raksturīga rapšu eļļai (omega-3 : omega-6 = 1:2).
Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar EU.