foto: Shutterstock
Intīmā teritorija - kāpēc ir tik nepatīkami, ja kāds tajā ielaužas
Privātā dzīves telpa ir vieta, kur mēs varam palikt vienatnē. Istaba, kurā var ieiet, aizverot aiz sevis durvis. Zināma privātā telpa ir vajadzīga katram – lai nesajuktu prātā un nepazaudētu savu es.
Attiecības
2018. gada 6. decembris, 05:05

Intīmā teritorija - kāpēc ir tik nepatīkami, ja kāds tajā ielaužas

"Patiesā Dzīve"

Kas ēdis no mana trauciņa? Kas dzēris no manas krūzītes? Kas gulējis manā gultiņā? Kas sēdējis uz mana krēsliņa? Septiņu rūķīšu sašutums ir pamatots – kāds nesankcionēti ielauzies viņu privātajā telpā, un, ja Sniegbaltīte nebūtu tik brīnišķīgi skaista, visticamāk, viņai klātos plāni.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Visam ir savs piesātinājums – arī klusumam, burvīgiem dabas skatiem un vientulībai. Radošu profesiju cilvēki ir sapratuši, ka urbanizācija traucē radīšanas procesu, un atraduši vietu laukos. Tomēr, ja cilvēks bērnību ir pavadījis uz bruģa un pastaigājies tikai pa parku, lauki viņu drīz nomāks.

Baltie saulē vizošie sniega klajumi, palēninātais ritms, ausīs džinkstošais klusums sākumā kaitinās, tad padarīs traku. Nakts sapņos viņš redzēs burvīgu, kūpošu asfaltu un milzu betona klučus bez neviena kociņa. Un otrādi – ja cilvēks būs audzis laukos, viņu kaut kas sauks un vilinās prom no pilsētas mākslīgā spožuma un konveijera ritma. Kad ir par daudz, jūs bēgat.

Jo biežāk trolejbusā fiksēsiet nepatīkamus pieskārienus, jo ātrāk pienāks brīdis, kad būs līdz kaklam un pāri galvai, jo viss summējas, nav tikai šī, bet ir šī un visas pārējās reizes. Pienāks diena, kad nepatīkamās emocijas būs sasniegušas kritisko masu un vadzis lūzīs, jūs meklēsiet risinājumu – vienalga, kādu, bet citu. Līdzko atmiņu rakstāmmašīnas – emocijas – sāk klabēt un reģistrēt notiekošo, tā process ir sācies. Pirms gadiem mana draudzene īrēja jauku dzīvoklīti pašā Rīgas sirdī. Viena nelaime – kāds manīgs bomzis bija iemācījies atvērt ārdurvis. Viņš naktīs ielavījās kāpņu telpā, saritinājās vecās lupatās pie manas draudzenes durvīm, krāca, šņāca un smirdēja. Draudzene bakstīja bomzi ar slotu, lēja virsū ūdeni, sauca policiju – viss velti. Vecais vīrs naktīs nāca un no rītiem gāja projām. Beidzās ar to, ka pēc kārtējās bezmiega nakts draudzene savāca mantas, izsauca taksometru un pārcēlās dzīvot uz krietni sliktāku mitekli, toties bez bomža.

Nākamā lapa: Personiskā telpa nav tikai attālums no mūsu fiziskā ķermeņa. Tās struktūra daudz sarežģītāka