foto: Shutterstock
Intīmā teritorija - kāpēc ir tik nepatīkami, ja kāds tajā ielaužas
Privātā dzīves telpa ir vieta, kur mēs varam palikt vienatnē. Istaba, kurā var ieiet, aizverot aiz sevis durvis. Zināma privātā telpa ir vajadzīga katram – lai nesajuktu prātā un nepazaudētu savu es.
Attiecības
2018. gada 6. decembris, 05:05

Intīmā teritorija - kāpēc ir tik nepatīkami, ja kāds tajā ielaužas

"Patiesā Dzīve"

Kas ēdis no mana trauciņa? Kas dzēris no manas krūzītes? Kas gulējis manā gultiņā? Kas sēdējis uz mana krēsliņa? Septiņu rūķīšu sašutums ir pamatots – kāds nesankcionēti ielauzies viņu privātajā telpā, un, ja Sniegbaltīte nebūtu tik brīnišķīgi skaista, visticamāk, viņai klātos plāni.

Mums katram ir tādi īpašie cilvēki, kuriem mēs domās izsniedzam licenci uz ekskluzīvajām tiesībām mums pieskarties. Tie ir masieri, frizieri, pirtnieki, kosmetologi, zobārsti. Dace Rolava saka, ka te darbojas mazliet cits mehānisms, tā sauktie enkuri – atzīmes mūsu apziņā, kas atbild par konkrēta stāvokļa izsaukšanu. Ja frizierim izdevies mums patīkami pieskarties vienu reizi, katrā nākamajā apmeklējuma reizē zemapziņa friziera pieskaršanos reģistrēs kā patīkamu impulsu. Viens smags piedzīvojums, un draudzībai ar zobārstu beigas.

“Visa sākums ir sarokošanās – ja man iedod stingru roku, ko patīkami satvert, uzticības moments izveidojas septiņās sekundēs. Ja roka ir slapja, ļengana, mīksta, es izvairīšos no šā cilvēka, zinot, ka pieskāriens ir nepatīkams,” skaidro Dace Rolava.

Nākamā lapa: Personiskā telpa nav tikai attālums no mūsu fiziskā ķermeņa. Tās struktūra daudz sarežģītāka