Šo dēvē par ticības krīzes laiku, un, šķiet, daudzām tautām aktuāla kļuvusi izvēle – vai skriet pakaļ pasaules modei, piemēram, svinēt helovīnu, vai arī vairāk pievērsties savas tautas un dzimtas tradīcijām.
Cita pasaule
2018. gada 24. novembrī, 06:03
Veļu laika nopietnās mācības. Mirušo godināšanas īpatnības Latvijā un pasaulē
Kamēr latviešiem veļu laiks ir kluss, rudens drēgnuma un miglas ieskauts, Meksikā mirušos piemin ar krāšņu parādi un priekpilnu dzīves svinēšanu. Taču tai pašā laikā šis Mirušo dienas festivāls ir saistīts ar kādu slepenu reliģiju, kas kopš 21. gadsimtā ir publiska un kļūst aizvien izplatītāka Dienvidamerikā un ASV, kaut arī katoļu baznīca to atzinusi par sātana kultu. Kas mudina cilvēkus pielūgt košās drānās tērptu skeletu – Santa Muerte jeb Svēto Nāvi?
Mirušo un veļu godināšana ir universāla – līdz šim nav zināma kāda kultūra, kurā nebūtu priekšstata, ka cilvēki turpina savu dzīvi pēc nāves. Vēl vairāk – visur valda ticējums, ka pēc nāves cilvēki ietekmē arī dzīvo likteņus. Kaut reizi gadā mirušie tiek pieminēti ar katrai tautai īpašiem senču godināšanas rituāliem.
Mūsdienās tā sauktajā attīstītajā pasaules daļā tam lielākoties ir tikai tradīcijas turpināšanas loma, taču Meksikā 21. gadsimtā novērojams neviennozīmīgs fenomens – tur Mirušo piemiņas diena saplūst ar jaunu reliģiju, kas pielūdz Svēto Nāvi un ko Romas pāvests 2013. gadā pasludināja par sātana kultu.
