Šamanis Miks Kozlovskis, kurš praktizē Rīgas centrā: "Rīgā vispār ir liels enerģētiskais haoss, es pat atļaušos teikt – miskaste"

– Pēc izglītības esi jurists. Kāpēc tāds radikāls pavērsiens – uz dziedniecību?

– Savulaik gāju klausīties astrologa Ivo Puriņa stāstījumus par tolteku pasaules redzējumu un uztveri – par katram atšķirīgajiem viļņu stāvokļiem, atslēgām, kas katram ir individuālas un nosaka visu dzīvi utt. Kad pajautāju, kā viņš izskaidro straujās pārmaiņas manā dzīvē, Ivo, paskatījies tolteku kalendārā, teica, ka viss ir likumsakarīgi, tā bijis nolemts jau iepriekš.

Arī pats biju piedzīvojis sajūtu – ātri izskrienu cauri iepriekšējo dzīvju pieredzei, atkārtoju tajās mācīto un tad nonāku pie lielā eksāmena jeb pārejas un sāku citu dzīves ceļu. Bet būtībā gan jurisprudence, gan maģija ir daļa no dzīvesziņas, jo noteikumi un likumi tajās ir vieni un tie paši, proti, par visu ir jāmaksā, parādi jāatdod, līgumi jāpilda. Ja to neievēro sadzīvē, darbs juristiem, ja tajās sfērās, atnāk lielais Debesu tiesas izpildītājs un arī piedzen parādus.

– Neievērojot cilvēku rakstītos likumus, to pārkāpējs tiek sodīts, piemēram, ar brīvības atņemšanu.

– Visumam atšķirībā no cilvēkiem nav vēlme kādu sodīt. Ja mēģini kaut ko graut un ārdīt, tad jārēķinās ar pretdarbību un attiecīgām sekām, bet – tas nav sods, tā ir mācība.

– Agrāk teica, ka tēvu sastrādātie grēki atmaksāsies līdz septītajam augumam. Tagad tas var notikt jau tajā pašā dienā – tiekam mācīti paātrinātā tempā?

– Tas, ka bērniem jāatbild par tēvu grēkiem, manuprāt, nav taisnīgi, bet savulaik bija citi noteikumi un uzstādījumi – par reiz nodarīto atbildēja visa dzimta. Tagad uzsvars tiek likts uz individuālo atbildību un tiešām viss atnāk atpakaļ ļoti ātri, jo laiks ir saspiests, diennaktī jau sen vairs nav divdesmit četras stundas. Tāpēc arī mūsu uzdevums ir iemācīties strādāt, domāt, lēmumus pieņemt un tos realizēt, ilgi nedomājot.

– Bet jau izsenis tiek mācīts, ka steiga ne pie kā laba nenoved...

– Es steidzīgu rosību bez mērķa saucu par bezjēdzīgu tirināšanos. Tomēr arī filozofu, kas gadiem ilgi domāja par vienu tēmu, laiks ir pagājis. Mēs dzīvojam pārejas – laikmetu nomaiņas – laikā, un tas prasa rīkoties mērķtiecīgi un ātri. Ar to saistītais juceklis, protams, ir milzīgs. Vecajam jāaiziet, tikai tas negrib to darīt, bet jaunais jau spiežas iekšā un grib ieņemt savu telpu. Līdz ar to spriedze jūtama it visā.

– Varbūt viens no mūsu uzdevumiem šajā laikā ir iemācīties ap sevi izveidot aizsarglauku.

– Aizsardzības sistēma un tas, kā to saprotam, katram ir citāda. Viens sevi sargāt lūdz garus, sargeņģeļus vai kādus citus spēkus no savas atbalsta svītas, cits, no rīta izejot pūlī, sablīvē savu ķermeni, lai negatīvā enerģētika nevarētu izsisties cauri. Tikai katram no mums ir vēl citi ķermeņi, un arī tie jāaizsargā, jo enerģētiskais uzbrukums var notikt arī astrālajā, mentālajā ķermenī. Apzināti šāds uzbrukums notiek reti – ja bāzīsi degunu tur, kur tev nav tiesību to bāzt, tad, protams, dabūsi trūkties.

– Varbūt pietiek ievērot desmit baušļus, lai pasaule kļūtu gaiša un laba?

– Man nav pieņemama bauslība, kuru uzspiež kristīgā baznīca. Tā mūs pamatīgi ietekmē, pat ikdienas terminoloģija piesātināta ar baznīcas terminiem. Piemēram, vai uz katra soļa dzird: es grēkoju, viņi grēko, grēki jāizpērk… Bet jēdziens grēks ir baznīcas izveidotās programmas sastāvdaļa, kuras mērķis ir cilvēkus pazemināt un turēt paklausībā, lai varētu viņus pārvaldīt, ar viņiem manipulēt.

Tas pats attiecas uz baušļiem. Es labi apzinos – protams, ne pilnīgi, jo bijis liels laika pārrāvums – mūsu seno viedo dzīvesziņu, pasaules uzskatu sistēmu un kārtības izpratni, kurā jebkāda bauslība bijusi pilnīgi lieka. Jo cilvēki bija tik garīgi attīstīti, ka nebija nekādas vajadzības ikdienā atgādināt, piemēram, tev nebūs nokaut.

Apzinoties savu vietu pasaulē, kur viss ir dzīvs, tas ir saprotams pats par sevi. Protams, neviens jau nav aizliedzis kādu nokaut – katram dota brīvā griba. Bet par to jāuzņemas atbildība, un, visticamāk, reiz nāksies izjust, kā ir tad, kad nokauj tevi.