Gatavojam krājumus ziemai: kuras ogas un dārzeņus labāk izvēlēties, un cik daudz taisīt

Beidzot pienākusi sezona, kad varam baudīt savā un citu dārzos izaugušos vietējos labumus – saldākas un skābākas ogas, dažādus augļus, visu krāsu dārzeņus un enerģiju uzlādējošus zaļumus. Diemžēl tā neturpināsies pārāk ilgi, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā pagarināt šo baudpilno laiku.

Ir agrākas un vēlākas šķirnes, kas palīdz pastiept garāku, piemēram, zemeņu ražas laiku. Taču tādu zemeņu, kas ienākas novembrī, nav, tāpēc ir būtiski parūpēties par produktu krājumiem nesezonai.

Zinu, ka liela daļa cilvēku uz ziemas krājumu veidošanu vairs “neiespringst”, jo ir taču lielveikali un tirdziņi, kur varam iegādāties, ko vien sirds kāro, un tik daudz, cik gribam. Taču – savs ir savs. Audzēts, lolots un galu galā – arī pagatavots tieši tā, kā mēs gribam. Ar lielāku vai mazāku sāls vai cukura daudzumu, tādām vai citādām garšvielām, termiski apstrādāts vai svaigs. Turklāt sarūpēt krājumus ziemai lielākoties ir arī ekonomiski izdevīgāk, pat ja paši neko neaudzējat. Karstākajā zemeņu, tomātu vai gurķu laikā cenas ir salīdzinoši zemas. Vienīgais, kas jāiegulda, ir savs laiks.

Tātad apskatīsim trīs galvenos jautājums – ko būtu vērts saglabāt ēšanai vēlākam laikam, kā to vislabāk izdarīt un cik daudz galu galā to visu vajadzētu, lai nerastos lieki pārpalikumi vai nebeidzami krājumi nākamajiem gadiem.

KO?

1. Noteikti ogas. Zemenes, avenes, ķiršus, mellenes, upenes, jāņogas un visas citas ogas, kuras aukstajos gada mēnešos pie mums nav izaudzējamas. Nesezonā tās arī maksā salīdzinoši dārgi, tāpēc varēsiet turpināt ēst veselīgi un daudzveidīgi, nepalielinot izdevumus par pārtiku.

2. Vērtīgi saglabāt arī augļus – ābolus, bumbierus, dažādus eksotiskos augļus kā persikus vai melones (jā, tos var izaudzēt arī pie mums) un citus, kurus vai nu audzējat paši, vai iegādājaties tirgū.

3. Zaļumus: gan garšaugus – dilles, lokus, pētersīļus, koriandru un citus –, gan arī spinātus vai virziņkāpostus. Tie jebkurai maltītei piešķirs krāsu un svaigumu.

4. Daudzveidīgos dārzeņus. Pie tiem pieskaitu gan tādus, kas teorētiski skaitās ogas, gan arī pākšaugus un sēnes. Ķirbis, kabacis, gurķi, tomāti, kāposti, zirnīši, pupiņas, sēnes – visi šie un vēl citi dārzeņi būs veselīgi un gardi maltīšu papildinātāji vai pamats, ko organisms noteikti novērtēs.

5. Zāļu tējas. Tas ir vēl viens produkts, kas nav gluži ēdams, bet tāpat lietojams uzturā, tāpēc dažādus ārstniecības augus un garšaugus ir vērts salasīt arī tēju pagatavošanai.

Padoms. Izmantojiet ziemas krājumiem produktus, kas nāk no pašu dārza, ir bioloģiskas izcelsmes vai audzēti zināmā saimniecībā, lai samazinātu potenciālā piesārņojuma daudzumu, piemēram, pesticīdu atliekvielu koncentrāciju.

KĀ?

Kā vislabāk saglabāt dabas veltes? Te nu var eksperimentēt, kā vien vēlaties. Saldēt, kaltēt vai konservēt var visdažādākajos veidos. Ir, protams, atšķirības gan no bioloģiskās uzturvērtības viedokļa, gan arī no konsistences un garšas. Vislabāk būtu visus aspektus pēc iespējas apvienot.

Piemēram, saldējot veselas ogas bez cukura, mēs iegūsim teju identisku produktu nesaldētam. Vienīgi ne visas ogas būs tikpat izskatīgas un saldas pēc atsaldēšanas, tāpēc dažām ogām (piemēram, zemenēm, avenēm) neliela cukura daudzuma pievienošana var atmaksāties.

Konservējot savukārt ir svarīgi neaizrauties ar cukura un sāls pievienošanu, bet kaltējot nevajadzēs pievienot pilnīgi neko. Ne visu gan var vai gribas kaltēt, tāpēc nav viena ideālā veida, kā ziemai saglabāt visus produktus. Katrai metodei ir savi plusi un savi mīnusi.

CIK?

Cik daudz krājumu veidot – tas ir jautājums, uz kuru skaidri atbildēt ir grūti.

Vispirms ir jāsaprot, kuras no dārza/meža veltēm jūsu ģimenē ir visiecienītākās. Tās tad attiecīgi jāsaglabā lielākā daudzumā. Nav vērts saldēt vai konservēt visu pēc kārtas tikai tāpēc, ka to var vai kāds tā dara.

Piemēram, mana vecāmamma un vecaistēvs agrāk gatavoja daudz un dažādus ievārījumus. Manam vecamtēvam pieliekamajā noteikti var atrast kādu upeņu ievārījumu, kas ir vismaz gadus desmit vecs. Savukārt vecaimammai es pagājušo gadu palūdzu, lai savāra man aveņu ievārījumu. Neienāca prātā, ka saņemšu vairāk par desmit puslitra burciņām ar ievārījumu. Nav jau tā, ka katru mēnesi izēdu pa burkai ievārījuma, un, pat ja izēstu, arī tad ievārījums paliktu pāri, jo no rudens avenēm līdz pirmajām svaigajām ogām nav jāgaida desmit mēneši. Un visu laiku viena veida ievārījumu arī neēdīsi.

Pirms produktu vākšanas ziemai vajadzētu veikt nelielus aprēķinus. Absolūti precīzi visu neizrēķināsiet, bet, lai neveidotos lieki pārpalikumi vai mīļākie produkti neizbeigtos jau pirmajā mēnesī (kā man bija ar pašas taisīto brūkleņu mērci), būtu vērts mazliet laika ieguldīt aprēķinos.

Krājumi četriem ēdājiem

Lai ieteiktu aptuvenos daudzumus, kādos sākt veidot krājumus ziemai, par piemēru ņemšu ģimeni ar diviem maziem bērniem, tātad kopā četri ēdāji, kuri ir mājās gatavota ēdiena piekritēji. Šie aprēķini gan ir aptuveni, un pamatā esmu izraudzījusies kopumā iecienītus, uzturvielām bagātīgus un pieejamus produktus.

Vislabāk nepieciešamo krājumu apjomu var saprast, kad vienu vai vairākas reizes tie jau ir izveidoti, taču ar kaut ko ir jāsāk. Galu galā, ja redzat, ka kaut kas paliek pāri, vienmēr var iepriecināt draugus vai radus ar pašu gatavotu ievārījumu vai konservējumiem.

Padoms. Lietojiet glabāšanai neliela tilpuma traukus, lai nav vienā reizē jāatlaidina uzreiz kilograms produkta vai jāatver 3 litru burka, kuru nevar pagūt izlietot, pirms produkts sabojājas.

Ogas un augļi

• Žāvējot augļus un ogas, jārēķinās, ka iegūsiet daudz mazāku daudzumu produkta, nekā sākotnēji izmantojāt. No 3 kg svaigu aprikožu sanāks aptuveni 500 g žāvētu aprikožu, bet tādam pašam žāvētu plūmju daudzumam būs nepieciešami aptuveni 2 kg.

• Žāvēt teorētiski var visas ogas, tikai jārēķinās, ka tās būs paskābas. Ja vēlaties tās pievienot muslim vai konditorejas izstrādājumiem, kur pieliksiet arī cukuru, ogas būs tieši laikā, bet ēšanai tāpat, iespējams, īsti nederēs.

• Saldētus augļus un ogas pēc atlaidināšanas var ēst gan tāpat, gan pievienot dažādiem smūtijiem, gatavot ogu mērces un izmantot saldo ēdienu gatavošanā, piemēram, cepot plātsmaizes.

Dārzeņi un pākšaugi

Atsevišķiem dārzeņiem nav norādīts konservēšanas daudzums, taču tas nenozīmē, ka tos nedrīkstētu konservēt. Vienkārši, ja salīdzinām saldēšanu ar konservēšanu, tad no uzturvielu saglabāšanās un veselīguma viedokļa vērtīgāka noteikti būs pirmā metode.

Padoms. Saldēti dārzeņi ir nopērkami vairumā pārtikas veikalu par saprātīgām cenām, tāpēc, ja nesaldējat bioloģiski audzētus dārzeņus vai tos, ko esat izaudzējuši paši, uz saldēšanu varat laiku un enerģiju netērēt. Interesantu marināžu pagatavošana gan var padarīt jūsu krājumus kā veselīgākus, tā arī interesantākus par veikalā nopērkamajiem.

Zaļumi

Dilles, koriandru, lociņus, baziliku, timiānu un visu, ko sirds kāro, var gan saldēt, gan kaltēt. Saldējot iegūsiet aromātiskāku produktu, taču tas aizņems saldētavā vietu. Man ļoti patīk variants, kad sasaldē zaļumus ledus trauciņos. Taču var kastītē sabērt sakapātas dillītes un ielikt saldētavā.

Ja nezināt, cik daudz zaļumu izlietosiet, vispirms sasaldējiet tikai kapātas dillītes, teiksim, 3 nelielus trauciņus un divus trauciņus pētersīļu.

Vēl varat kādu saldējamo maisiņu piepildīt ar vērtīgo virziņkāpostu vai spinātiem.

Praktiskais ieguvums

Uzmetot aci tabulām, izskatās pēc diezgan apjomīga pasākuma. Taču ieguvums ir tāds, ka jums mājās vienmēr būs kvalitatīvi produkti, no kuriem pagatavot dažnedažādus ēdienus.

Ievārījumi lieliski papildinās svētdienas pankūku rītus, putras un kādus konditorejas našķus, turklāt jūs tos varat pagatavot ar mazāku cukura daudzumu, dodot priekšroku ievārījuma cukuram.

Saldētās ogas ir mans mīļākais produkts ziemā. Tās var ēst gan vienas pašas, gan pievienot desertiem, pagatavot no tām ogu mērces, zupas un ko tik vēl ne. Ogas lieliski atsvaidzinās arī dzeramo ūdeni. Piemēram, pieliekot ūdens krūkai klāt saldētas krūmmellenes, avenes un kādu piparmētras lapiņu, uz brīdi varēsiet iegūt vasaras sajūtu.

Runājot par krūmmellenēm, tās pēc atsaldēšanas gandrīz nemaina garšu un izskatu, tāpēc bērni (un arī visi pārējie) tās ēd ar lielu prieku.

Dārzeņu konservi savukārt ir lielisks veids, kā ātri pagatavot vērtīgu maltīti. Atliks vien uzvārīt griķus, rīsus, makaronus vai kartupeļus, un, pievienojot kādu no konserviem, maltīte tikpat kā gatava! Saldētos dārzeņus var kombinēt, gatavojot sautējumus, zupas, dārzeņu sacepumus un mērces. Un kā punkts uz “i” maltītei būs saldēto pētersīļu vai dillīšu pievienošana.

Baudām vasaru, ēdam pēc iespējas vairāk visu, kas ir sezonā, un laikus gatavojamies aukstajam gada laikam. Vēlā rudenī vai ziemā noteikti novērtēsiet pūles, ko būsiet ieguldījuši, lai sarūpētu ziemas krājumus. Un, mājās vienmēr būs kāds īpašs ciemkukulis, ko paņemt līdzi, kad dodaties pie draugiem vai radiem.