Megiju un Ralfu birums pēc "Dziedoņiem ērkšķu krūmā" jeb - kas jāņem vērā, izvēloties bērnam vārdu?

Filmu un grāmatu varoņu vārdi

Ja ļoti paticis kāds filmu vai grāmatas varonis, dažkārt vecāki vēlas bērnu saukt par godu tam. Ne velti laikā, kad populārs bija romāns "Dziedoņi ērkšķu krūmā", daudzas meitenes tika pie vārda Megija, bet puiši pie vārda Ralfs. Tāpat bērniem tika doti vārdi Edgars un Kristīne laikā, kad viena no pazīstamākajām novelēm bija "Purva bridējs", bet Ivetas īpaši populāras kļuva, kad uz ekrāniem parādījās filma "Noktirne".

Kas šādos gadījumos vecākiem būtu jāzina? “Ja bērns zina, ka viņam vārds likts par godu kādam literāra darba vai filmu varonim, neapzināti viņš tiek programmēts piedzīvot līdzīgu likteni,” saka Iveta Aunīte. Dodot bērnam vārdu par godu kādam spilgtam varonim, noteikti jāapdomā arī tas, kā to varētu uztvert līdzcilvēki, kas konkrēto literāro darbu ir lasījuši vai redzējuši. Iespējams, ka šis vārds sev līdzi nes kādu konkrētu stereotipu, kas liek piedēvēt bērnam tādu rakstura īpašību, kāda patiesībā viņam nepiemīt.

Vēsturisko personību vārdi

Aleksandrs, Katrīna, Ričards, Elizabete – šie ir tikai daži vārdi, kuru izcelsme saistīta ar dažādiem karaļnamiem. “Kad vecāki bērnam dod vēsturisko personību vārdus, viņos nereti ir neapzināta vēlme, ka viņu bērns dzīves laikā iegūs zināmu varu, spēku, statusu. Arī šajā gadījumā bērns var just, ka vecākiem attiecībā uz viņu ir noteiktas gaidas, kas jāpiepilda,” stāsta Iveta Aunīte.

Parasti maziem bērniem minētos vārdus ir grūtāk iznest nekā pieaugušiem cilvēkiem. “No otras puses, nav ieteicams vārdus samazināt vai mainīt. Piemēram, Elizabeti nevajadzētu saukt par Betiņu. Labāk bērnu dēvēt vārdā, kādā viņš nosaukts, nelietojot saīsinājumus vai pamazināmās formas. Jo tas atņem vārdam spēku. Labāk izvēlēties kompromisu: bērnam dot divus vārdus, piemēram, meiteni nosaukt par Elizabeti Annu. Bērnībā meiteni, ja viņa tā vēlas, var saukt par Annu, bet, viņai pieaugot, sākt lietot vārdu Elizabete. Taču labi, ja bērns pats to var izvēlēties,” saka Iveta Aunīte.

Bērns manto dzimtas vārdu

Ir ģimenes, kurās paaudžu paaudzēs, piemēram, vecāko dēlu sauc par Jāni. Vai arī bērnam izvēlas vectētiņa, vecmāmiņas, tēva, mammas vai cita tuva radinieka vārdu. Jo veiksmīgāks un rakstura ziņā jaukāks bijis šis cilvēks, jo pozitīvākas atsauksmes par šo cilvēku bērns dzird, līdz ar to jo labāk jaunajam vārda ieguvējam.

“Ļoti uzmanīgi jābūt ar tiem dzimtas vārdiem, kuru nēsātājiem bijis smags liktenis, piemēram, kuri piedzīvojuši smagas slimības, traģiski gājuši bojā, izdarījuši pašnāvību. Dažkārt ir vēlēšanās dot šā cilvēka vārdu, lai dzimtā aizpildītu tukšumu, bet tas nav labi. Tad bērns aug nevis pats par sevi, bet jūtas kā cita cilvēka aizvietotājs,” uzsver Iveta Aunīte.

Kas vēl jāņem vērā, bērnam izvēloties vārdu

•    Svarīgi, lai vārds būtu skanīgs un tas labi saderētu ar uzvārdu. Bērnam var likt arī starptautisku vārdu, bet būtiski, lai nerastos disonanse ar uzvārdu. Piemēram, bērnam tiek ielikts angļu vārds, savukārt uzvārds ir izteikti latvisks. Ja pieaugušie to var nepamanīt, vienaudži to, visticamāk, neievērotu neatstās. Bet bērnam jebkura ar vārdu saistīta apsaukāšana ir ļoti sāpīga. Vārds mums katram ir ļoti personisks.

•    Ļoti uzmanīgi, izvēloties vārdu, jāpiedomā, vai to nav iespējams viegli izkropļot vai pārveidot par kādu necenzētu vārdu, jo šādi bērns vienaudžu vidū var kļūt par izsmiekla objektu.

•    Svarīgi paturēt prātā, ka vārds ir domāts bērnam, ne vecāku ambīciju īstenošanai. Vecāki var dzīvot kā brīvdomātāji, taču, piemēram, ieliekot dēlam vārdu Pirāts, jāpatur prātā, ka šis vārds var radīt problēmas ne tikai skolas un vienaudžu vidē, bet arī pieaugušo dzīvē. Jo pieaugot puisis var izvēlēties gluži citu dzīves ceļu nekā vecāki. Ejot uz nopietnām darba pārrunām, šāds neviennozīmīgs vārds var radīt jautājumus, apkārtējo neizpratni un būt par iemeslu tam, kāpēc pret viņu neizturēsies tik nopietni, kā viņš gribētu.

•    Starptautiska vārda izvēle bērnam ir vērtējama pozitīvi, jo viegli uztverams vārds arī citviet pasaulē neradīs izbrīnu, cilvēks vārda dēļ nebūs spiests justies kā svešinieks.

•    Jo vārds vienkāršāks, jo labāk. Ja bērnam nemitīgi jāpaskaidro sava vārda pareizrakstība, piemēram, vai Oto jāraksta ar vienu vai diviem “t” burtiem, tas var būt apgrūtinoši un bērnam var likties, ka viņam par daudz pievērš uzmanību jautājumos, kuros viņš to nevēlas.

Bērna nākšana pasaulē ir skaists un brīnumains posms, tāpēc vecākiem būtu svarīgi pievērs īpašu vērību atvases vārdam, kas nākotnē veidos gan viņa personību, gan karjeras izvēli, gan attieksmi pret sevi un citiem.