Vai "īsta draudzība" vienmēr ir tik perfekta? Psihologi atklāj skumjo patiesību
Lai ko arī necenstos apgalvot zvērināti vientuļnieki, cilvēks tomēr ir sociāla būtne, kam vajadzīgs atbalsts, sirdssiltums un draudzīga pleca sajūta. Dažādos dzīves posmos mums apkārt bieži vien ir dažādi ļaudis, kuri tobrīd ir svarīgi un dārgi (protams, dažiem izdodas saglabāt arī bērnības draugus, ar kuriem draudzējas visu mūžu). Tomēr pētījumi liecina: vairāk nekā puse cilvēku, kurus uzskatām par "īstiem draugiem", patiesībā nemaz nejūt pret mums to pašu.
Taču, ja attiecības izskatās perfektas, vai tās patiešām tādas arī ir? Zinātniekiem kā allaž ir savi novērojumi. Viņi uzskata, ka mēs patiesībā nemaz neesam tik tuvi cilvēkiem, kurus uzskatām par saviem draugiem. Un vēl vairāk – daudzi no tā sauktajiem draugiem dziļākajā būtībā pat mūs necieš, vēstī care2.com.
Ja esi piedzīvojis sajūtu, ka kāds sauc tevi par pašu labāko draugu un izrāda savas jūtas, kaut arī tu īpašu tuvību ar šo cilvēku nemaz nejūti, tad sapratīsi, par ko ir stāsts.
„Cilvēkiem nepatīk uzzināt faktu, ka tie, kurus viņi uzskata par saviem draugiem, nejūt to pašu pret viņiem,” saka pētījuma autors Alecs Pentlands. Pētījumā piedalījās 84 cilvēki, kuri ir kopā mācījušies, un viņiem vajadzēja novērtēt citam citu skalā no 1 līdz 5 – sākot no „es šo cilvēku nepazīstu” līdz „viņš ir mans labākais draugs”. Par galveno kritēriju kļuva pētījuma dalībnieku tuvība. Rezultāti atklāja rūgto patiesību – tikai 53% cilvēku jūtas bija abpusējas.
Pētnieki lēš, ka šāda neatbilsme varētu būt saistīta ar atšķirīgu izpratni par to, kas tad īsti ir draudzība, ka arī šī jēdziena mainīšanos attiecībās. Piemēram, ja mēs nopietnāk paanalizētu savas attiecības ar draugiem, tad secinātu, ka ar vieniem pārrunājam nopietnas tēmas, dalāmies savā sāpīgākajā pieredzē, kas dara mūs ievainojamus, taču ar citiem mūs saista vien līdzīgas intereses vai diezgan virspusējas sarunas.
Katrs draudzību uztver citādi, un tāpēc katrai personībai ir vajadzīga cita veida komunikācija. Turklāt arī vārds „draugs” tiek lietots pa labi un pa kreisi, tādējādi tas ir zaudējis savu pamatnozīmi. Jo sevišķi, ja ņemam vērā sociālo tīklu praksi, kur ikviens, pat nepazīstams sekotājs tiek saukts par draugu.
„The New York Times“ vērš uzmanību, ka ir ļoti vieglprātīgi un pat kaitīgi uzturēt daudz paviršu un vienpusēju attiecību, jo tas var novest pat pie fiziskām kaitēm, piemēram, smadzeņu disfunkcijas. Psiholoģe Eimija Benksa uzsver, ka vientulības vai izolācijas sajūtas dēļ var būt traucēta klejotājnerva darbība.
Turklāt ir svarīgi saglabāt tā tonusu, jo šis nervs modulē mūsu instinktīvās darbības – cīņu, atsalumu vai sastingumu. Piemēram, ja esam nepazīstamā kompānijā, mēs jūtamies piesardzīgi un mazliet nervozi – salīdzinot ar tām siltajām un jaukajām emocijām, kuras rada atrašanās draugu sabiedrībā. Pētījuma veicēji vedina aizdomāties par attiecībām un to, kāpēc vēlamies piekabināt „draudzības” etiķeti, necenšoties pat nostiprināt saikni ar šiem cilvēkiem.
Psihologi atgādina, ka par draugiem vajadzētu saukt cilvēkus, kuri nevairās izrādīt sirsnīgu un patiesu uzmanību (un šī uzmanība ir abpusēja!), novēlot katram atrast cilvēkus, kurus patiešām varat saukt par saviem draugiem.
