Nekronētā karaliene un teātra dīva Vija Artmane - viņai būtu jau 90
Neviena Latvijas aktrise nav tik ļoti aprunāta, ne par vienu nav tik daudz baumots kā par Viju Artmani. Mēdz teikt, ka lieli cilvēki met lielas ēnas. Turklāt aktrise pati parūpējās, lai ļaudis par viņu runātu. Mūžā nogalē, kā stāsta zinātāji, viņa spēlēja teātri arī dzīvē un savas fantāzijas uzdeva par realitāti..
Artmane prata sevi turēt un pasniegt, tāpēc nav brīnums, ka viņu bieži vien deleģēja uz dažādiem kongresiem, konferencēm, festivāliem, kur viņa mācēja atstāt labu iespaidu, demonstrējot gan augstu intelektu, gan prasmi izteikties. 1987. gadā viņa bija delegācijā, kas pavadīja Mihailu Gorbačovu uz Ameriku, lai tiktos ar Ronaldu Reiganu. Var teikt, ka Artmane bija visnotaļ ietekmīga persona nomenklatūras galmā, viņai bija vārds un vara.
Bijusī kolēģe Mudīte Šneidere kādā intervijā atzina, ka Artmane tik tiešām bijusi liela aktrise, turklāt ar pamatīgu līdakas kampienu. Ar kāju varējusi atspert vaļā visu partijas komiteju durvis. Artmanei piemitis milzīgs spēks un caursišanas spējas. Īsta karaliene. “Viņa tiešām ir īsta dīva, nav noliedzams. Pat mugura viņai ir skaista. Izliekta rociņa, nostiepta kājiņa. Pavilkta svārku mala, un tu redzi, cik skaista potīte baltajā zeķītē."
"Tāds skaistums, ko apbrīno pat sievietes. Un Vija apzinājās, kā jānostājas, lai izceltu skaisto.”
Runājot par Artmanes rakstura īpašībām, kolēģi atzina, ka viņa bijusi ļoti pretrunīgs cilvēks. Atrodoties augstos partijas posteņos, viņa varējusi gan izpalīdzēt, gan ieriebt. Dzīves laikā Artmanei paralēli veidojās divas karjeras – gan aktrises, gan partijas funkcionāres. Ja PSRS nebūtu sabrukusi, pa partijas līniju viņa, visticamāk, tiktu ļoti augstu. Savulaik Artmane bija Padomju Savienības CK politbiroja locekļa kandidāte, un tas nozīmē, ka viņa tika respektēta visaugstākajos varas ešelonos. Kolēģi stāsta, ka aktrise varēja būt kaprīza un lecīga, bet tajā pašā laikā arī laipna un dāsna. Piemēram, varēja izkārtot kolēģiem dzīvokļus vai arī citādi praktiski palīdzēt.
Savulaik Vija Artmane bija Dailes teātra partijas sekretāre – viņai bija vēl lielāka teikšana nekā teātra direktoram. Izmantojot savu stāvokli, viņa daudziem gan palīdzējusi, gan patraucējusi. Dailes teātra aktieris Āris Rozentāls atceras, ka padomju laikā viņu par pretvalstisku izrunāšanos divas reizes grasījušies izmest no Dailes teātra, taču par viņu iestājusies Artmane; tikai pateicoties viņai, viņš atstāts teātrī. Savukārt citā gadījumā viņa nav ļāvusi Uldim Pūcītim braukt uz kinofestivālu Polijā, aizrādot, ka Pūcītis piedzersies un savārīs ziepes. Reaģējot uz šo aizliegumu, Pūcītis aizgājis no Dailes teātra.
Kinorežisors Jānis Streičs pauda uzskatu, ka padomju laikā Vija Artmane bija tāda kā Mis Latvija, nekronēta karaliene. Piedaloties daudzos starptautiskos pasākumos, viņa pārstāvējusi Latviju, un latvieši varējuši būt lepni par to. Aktrise vienmēr bijusi stalta, iznesīga, pilna pašcieņas un gaumīgi ģērbusies. “Viņa skaisti nesa Latvijas vārdu pasaulē. Kaut Artmanei nebija ne publiskā tēla veidotāju, ne stilistu, aktrise prata sevi spīdoši pasniegt, un viņai apkārt bieži vien spietoja ārzemju pielūdzēju bari. Vija spēja radīt aristokrātisku iespaidu, kaut bija darba cilvēks ar sastrādātām rokām. Ar cimdiem varēja spēlēt karalienes, bet bez – rūpju pilnas zemnieces. Un visam tam pāri – viņas lielā personība. Gadās, ka aktieriem bez aktieriskā talanta vairs nekā nav, bet tas neattiecās uz Artmani.
Dzīvē viņai nevajadzēja aizņemties tekstus no izrādēm, arī bez skatuviskā talanta viņa bija izcila. Kad padomju laikā Vija uzstājās no Augstākās Padomes tribīnes viņa runāja gan lietišķi, gan emocionāli. Činavnieki bija pārsteigti un nevarēja saprast – Vija tēlo vai runā no sirds.”
