Nekronētā karaliene un teātra dīva Vija Artmane - viņai būtu jau 90
Neviena Latvijas aktrise nav tik ļoti aprunāta, ne par vienu nav tik daudz baumots kā par Viju Artmani. Mēdz teikt, ka lieli cilvēki met lielas ēnas. Turklāt aktrise pati parūpējās, lai ļaudis par viņu runātu. Mūžā nogalē, kā stāsta zinātāji, viņa spēlēja teātri arī dzīvē un savas fantāzijas uzdeva par realitāti..
Liktenis aktrisi gan uznesis augstumos, gan nospiedis zemu pie zemes. Viņas tēvs nomira, kad Vija vēl nebija piedzimusi. Abas ar māti dzīvojušas trūkumā, deviņu gadu vecumā kā jau nabadzīgas kalpones meita viņa gājusi ganos. Taču vēlāk viņa piedzīvoja galvu reibinošus panākumus teātrī un kino.
Skatītāju mīlestība, tautas atzinība, liela ietekme partijas aprindās, 350 rubļu alga, plašs dzīvoklis un ārzemju ceļojumi... Protams, tas viss nenokrita no gaisa, bija nepieciešams talants un lielas darbaspējas. Kad nomainījās valsts iekārta, spēji mainījās arī viņas dzīve – maza alga un lielas veselības problēmas. Aktrise vairs nespēja nomaksāt īri par savu Bruņinieku ielas dzīvokli, kuram denacionalizācijas procesā bija uzradies īpašnieks, un bija spiesta dzīvokli atstāt. Vēlāk veselības problēmu dēļ nācās atstāt arī teātri. Faktiski Vija Artmane nonāca trūkumā. Tolaik kādā intervijā viņa stāstīja: “Baznīcā, kad es skaitu lūgšanu pie sevis, jautāju sev – par ko es lūdzos? Lai Dievs mani sargā no niknuma. Tāāāds niknums, ka es laikam būtu spējīga kaut ko ļoti noziedzīgu izdarīt. Kādam citam vai pati sev. Tāpēc, lai pierādītu kādas nejēdzības esamību mums ļoti tuvu. Es lūdzos, lai tas niknums mani neiztukšo.”
Artmani sauca uz Maskavu. Jau bija sarunāts, ka Maskavas mērs Jurijs Lužkovs iedos viņai dzīvokli, solīja arī labu pensiju. Tomēr aktrise palika Latvijā. Artmanei vairākkārt ticis piedāvāts pārcelties uz Maskavu, kur nav trūcis ne precību, ne darba piedāvājumu, tomēr viņa vienmēr atgriezās Rīgā. Reizēm gan viņa pasūdzējās, ka Latvijā cilvēki pēc rakstura ir pavēsi. Krievi savās izpausmēs tomēr siltāki – arī sajūsmā un mīlestībā. Reizēm viens otrs esot tik temperamentīgs, ka gatavs pat nožņaugt aiz mīlestības.
Kaut aktrisei bija veiksmīga partijnieces karjera, viņa tomēr bija Latvijas patriote un savā būtībā nacionāli noskaņota. “Es nevaru dzīvot bez latviešu valodas, jo mana teātra domāšana ir latviešu,” atzina Artmane. “To es, starp citu, arī tajos skaistajos gados teicu – da, ja sovetskaja aktrisa, no ja ņe russkaja aktrisa. Ja latišskaja.”