foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Nekronētā karaliene un teātra dīva Vija Artmane - viņai būtu jau 90
Dzīvesstils
2019. gada 21. augusts, 05:31

Nekronētā karaliene un teātra dīva Vija Artmane - viņai būtu jau 90

Andris Bernāts

"Patiesā Dzīve"

Neviena Latvijas aktrise nav tik ļoti aprunāta, ne par vienu nav tik daudz baumots kā par Viju Artmani. Mēdz teikt, ka lieli cilvēki met lielas ēnas. Turklāt aktrise pati parūpējās, lai ļaudis par viņu runātu. Mūžā nogalē, kā stāsta zinātāji, viņa spēlēja teātri arī dzīvē un savas fantāzijas uzdeva par realitāti..

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Dzīves nogalē aktrisi sāka vajāt veselības problēmas. Viņa piedzīvoja insultu, radās runas defekti, taču ar cītīgiem treniņiem viņa savu runu atjaunoja. Artmane samazināja savas aktivitātes, turklāt nebija īsti apmierināta ar piedāvājumiem. “Es nevaru piekrist kaut kādiem niecīgiem darbiņiem, man vajag ļoti labu darbu, kur ir labi darba apstākļi, kur ir vērts elpot un sevi upurēt. Tāpēc jau es arī beidzu spēlēt uz skatuves – es negribu sēdēt teātrī un gaidīt, kad man pasviedīs kādu mazu lomiņu. Kādu vecenīti, kuru nav, kas nospēlē. Es to negribu. Tas nepierāda manu vajadzību teātrim. Tāpēc es aizgāju. Es nevaru tērēt savu elpu, jo man tas ir ļoti bīstami.”

Taču pavisam iztikt bez teātra viņa nespēja. Kad 1998. gadā Alvis Hermanis uzaicināja Artmani strādāt Jaunajā Rīgas teātrī, viņa atzina: “Man ir tāda sajūta, ka, bedrē krītot, pilnīgi bezcerīgā tumsā man izdevies striķim saķert galu.” Viņai bija liels prieks par šo iespēju kārtīgi pastrādāt.

Atgriešanās vecajā Smiļģa Dailē jeb Jaunajā Rīgas teātrī Artmanei bija simbolisks noslēgums, jo tieši šeit viņa bija sākusi savu karjeru. Tomēr veselība turpināja pasliktināties, viņa reizēm jauca tekstu un uznāca uz skatuves nevietā, tāpēc 2000. gadā nolēma beigt savu aktrises karjeru. Neilgi pirms tam valsts Artmanei piešķīra mūža prēmiju – 100 latu. Vēlāk Kultūras ministrija apmaksāja divus rehabilitācijas kursus Jūrmalas sanatorijās, dažādus pakalpojumus apmaksāja arī Teātra darbinieku savienība un Dailes teātris.

Dzīves nogali aktrise pavadīja savās mājās Murjāņos, kur par viņu rūpējās meita Kristiāna, bet vēlāk par vienu no pēdējiem patvērumiem viņai kļuva dēla Kaspara ģimenes mājas Uplejas. Pēc trešā insulta viņa ārstējās Cēsu slimnīcas reanimācijas nodaļā, pēc tam dažas nedēļas Līgatnes rehabilitācijas centrā.

Aktrises veselības stāvoklis bija smags, un ierindas slimnieku vidē viņa vairs neiederējās. Artmani ievietoja Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kur viņa pavadīja savas dzīves pēdējo mēnesi. Tas bija laiks, kad aktrise bija iegājusi sevī un zaudējusi interesi par ārpasauli.

Vēlāk savā interneta blogā Kaspars Dimiters rakstīja: “Slimība darīja to, kas jādara slimībai, mamma – to, kas jādara cietējam. Dieva dotās apziņas krēslas pavēnī viņa nejuta sāpes, taču par ciešanām varēja lasīt viņas acīs. Šai pēdējā reizē tās bija visnogurušākās. Pieglaudis viņas vaigam savējo, klusi sacīju: “Grūts, mammu, tavs lielais krusts…” Negaidīti skaidri pavēstīta, skanēja atbilde: “Tāda ir dzīve.” Tā bija pēdējā mūsu saruna šajā pasaulē. Sestdien trijos dienā, pēc dziļas ieelpas un smagas nopūtas, viņas dvēsele devās jaunajā ceļā.” Aktrise nomira 2008. gada 11. oktobrī 79 gadu vecumā.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Nākamā lapa: Viņai bija svarīgi, lai pašai būtu interesanti - uzskata meita