Pokaiņos dziedniece Helēna Puķīte jūtas kā mājās pie vecvecākiem
Dziedniece Helēna Puķīte atceras trīs savas iepriekšējās dzīves, redz garus, dziedina cilvēkus klātienē un caur astrālo ķermeni. Ar savām spējām Helēna apkārt neplātās, cilvēki ceļu pie viņas atrod, cits cita pieredzi uzklausot.
– Kā meklējumi jūs aizveda uz Indiju?
– Reiz, jau visai sen, sapnī ieraudzīju melnīgsnēju vīrieti, kurš man teica: “Tu pie manis atnāksi!” Kad pēc laba laika ieraudzīju Satja Sai Babas attēlu, uzreiz atcerējos sapni; tajā redzētais vīrietis bija viņš. Un es aizbraucu uz Indiju, pabiju pie Sai Babas. Savu skolotāju satiku vēlāk.
Jau pirmajā reizē Indijā sapratu, ka esmu kādreiz te dzīvojusi. To apstiprināja arī gars, kurš sievietes veidolā mani apciemoja, kad gulēju bungalo Indijas okeāna krastā. “Tu te jau esi bijusi,” gars teica. Tikai šo savu iepriekšējo dzīvi neatceros. Trīs pēdējās gan. Tajās paviesojos kāda šamaņu semināra laikā, kad veicām attiecīgu rituālu. Vienā no šīm dzīvēm biju dziedniece – dzīvoju būdiņā mežā un vārīju zālītes. Mani sadedzināja uz sārta.
Skatoties šo vīziju, liesmu pieskārienu miesai izjutu tik reāli, ka skaļi vaidēju. Otrā sevi redzēju kā vecu vīru, iekaltu važās pils pagrabā, bet viņš nejutās vainīgs par nodarīto. Trešajā dzīvoju Anglijā, Bekingemas pilī, biju no karaļa ģimenes. Kara laikā lazaretē kopu ievainotos, smagi saslimu. Kad nomiru, palika seši bērni. Tātad savu uzdevumu – izaudzināt bērnus – neizpildīju līdz galam. Varbūt tāpēc šajā dzīvē mans aicinājums ir palīdzēt. Nestrādāju ļoti daudz, bet daru to godīgi, katram cilvēkam veltu stundas divas. Kādu laiku dzīvoju laukos. Tad izgāju cauri tādai ellei... Notikušais ļoti mainīja manu dzīvi, ar laiku lika nodoties dziedniecībai.
– Kas notika?
– Pat nezinu, kas mums ar vīru lika nopirkt lauku māju un pārcelties uz to dzīvot. Viņš ļoti gribēja nodarboties ar biškopību, bet vai tāpēc bija jāpamet labi apmaksāts darbs Rīgā, man jāiet prom no darba skolā? Ātri atklājās, ka mājai ir ļoti negatīva enerģija, tajā spokojās. Tur bija neaizgājušo garu valstība, un es tos redzēju! Daļa bija briesmīgi, dažkārt aiz bailēm sastingu kā sālsstabs. Un ne jau tikai es jutos nelāgi. Manu dēlu, ļoti apdāvinātu puiku, apsēda dēmoni. Viņš visu laiku stāstīja, ka viņam uzbrūk lidojošie šķīvīši, tad sākās epilepsijas lēkmes. To laikā puikam ļoti sāpēja galva, viņš kliedza balsī... Vienīgais, ko ārsti varēja ieteikt, – lai aizvedot pie psihiatra. Bet es taču zināju, ka viņš nav jucis, tāpat arī to, ar ko psihiatra apmeklējums var beigties, tāpēc meklēju palīdzību pie dziedniekiem. Arī nekā. Viens tikai noteica: “Vienīgi tu pati savam dēlam varēsi palīdzēt.” Tad arī pastiprināti sāku interesēties gan par paralēlajām pasaulēm, gan dziedniecību. Ļauno garu, kas bija iemiesojies dēlā, izdzina tēvs Pentjušs no Rīgas Katoļu garīgā semināra, skaitot īpašas lūgšanas. Pēc tam vairs nav bijusi neviena lēkme.
Es vēl tagad tēvam Pentjušam sūtu mīlestību uz to pasauli. Savukārt man pēc šiem pārdzīvojumiem pazuda bailes no gariem. Jūtot, ka kāds ir uzradies, teicu: “Ej prom, tu man traucē!” Tas sarāvās un pazuda.
Tomēr drīz pēc tam šo māju atstāju. Nevarēju vairs dzīvot mājā, kurā nomira gan vīrs, gan meita. Viņai bija sešpadsmit gadu... Vēlāk uzzināju, ka pie notikušā vainojama ne tikai mājas sliktā enerģija, bet arī viena radiniece no vīra puses. Atradu, ka dēla gultiņas dēlī iedzīta nagla, bet meitas guļvietā tāda pati galvgaļa vietā. Kad nomira vīrs, viņa gulta sagāzās un no tās izlīda melna astrālā čūska. Jau vēlāk visu redzēju vīzijā. Bet pietiks runāt par tolaik notikušo…
– Ko var izdarīt viena cilvēka ļaunums!
– Tāpēc tagad pati cīnos ar tādu uz citiem apzināti vai neapzināti sastrādāto ļaunumu. Man ir spēcīga enerģija, enerģētiskos kaitējumus noņemu, arī no depresijas atbrīvoju vienā reizē. Pēc tam gan piekodinu – ja vēl jūt smagumu, lai atnāk otrreiz. Bet parasti nenāk. Zināt, kāpēc tik daudzus nomoka depresija? Viņiem augšējā čakra ir pilnīgi aizvērta. Cilvēks emocionāli slikti jūtas jau tad, kad tā ir ciet tikai daļēji. Ja ciet ir kakla čakra, jūt smagumu plecos. Ja ciet krusta kaula čakra, kas atbild par seksualitāti, sievietēm sāp krusti, sākas problēmas ar dzimumorgāniem, kājas kļūst smagas. Tādu sieviešu ir daudz, viņas var pazīt pēc gaitas – staigā gāzelēdamās kā zosis.
Lāstus arī ņemu nost. Dažkārt cilvēki paši sev tādus savelk ar sliktajām domām par citiem, ļauna vēlējumiem, skaudību. Es uzreiz redzu, kurš pats to sev savilcis, kuram cits uzlicis, un redzu arī, kas to izdarījis; viņa tēls stāv cilvēkam aiz muguras. Tāpat redzu nomirušo, bet neatlaisto cilvēku garus. Tie saskatāmi joprojām sērojošā palicēja aurā. Es tos aizvadu prom, vizualizējot tādu kā Mēness staru – ceļu, pa kuru gariem aiziet. Pēc tam cilvēks jūt reālu atvieglojumu.
