Pasaules slavenākās piecītes. Slava, traģēdija un salauztas dzīves

Bērni piedzima 28. maijā septītajā grūtniecības mēnesī. Viņu māte, kura jau bija laidusi pasaulē trīs vecākos bērnus, nojauta, ka ir gaidāmi dvīņi, tomēr piecu mazuļu dzimšanai nebija gatavi ne vecāki, ne arī ārsts, kas pieņēma dzemdības mājās. Priekšlaikus dzimušie bērni svēra vien 600 gramus.  Ārsts uzskatīja, ka neviens no mazuļiem neizdzīvos pat stundu. Puskilogramu smagos bērnus steigā nokristīja, ietina siltās sedziņās un nolika groziņā pie krāsns.

Meitenes izdzīvoja, diemžēl drīz vien mammai beidzās piens. Tā kā specializētajai pārtikai naudas nebija, tad zīdaiņus baroja ik pēc divām stundām ar ūdens, kukurūzas sīrupa, govs piena maisījumu, kuram pievienoja vēl pilīti ruma.

Bērni auga bez izteiktām veselības problēmām, tāpēc 6 mēnešu vecumā tēvs izdomāja, ka meitenes var izrādīt starptautiskā izstādē, kas noritēja Čikāgā. Kanādas valsts nolēma atbalstīt trūcīgo ģimeni, uzbūvējot īpašu telpu, kurā meitenes gulēja un spēlējās līdz pat 9 gadu vecumam. Faktiski tā bija cilvēkbērnu izlikšana zoodārzā, jo skatītāji uz bērniem nāca paskatīties caur milzīgiem logiem. Piecītes pa šiem gadiem apskatīja apmēram 3 miljoni interesentu.

Slavenās piecītes kļuva par vienu no centrālajiem Čikāgas tūristu apskates objektiem. Tika tirgoti suvenīri ar bērnu foto, izgatavotas piecīšu lelles, viņu vārdus izmantoja reklāmas saukļos un bērnu pārtikas mārketingā. Holivuda uzņēma filmas par piecīšu dzīvi.

Viņām tika labākās mantas, drēbes un pārtika, viņas aprūpēja pilsētas labākie pediatri, bet bērni praktiski auga bez vecāku rūpēm un mīlestības un bija izolētas no normālas ikdienas komunikācijas ar vienaudžiem un citiem cilvēkiem.

Kad meitenēm bija 9 gadi, Kanādas valsts uzdāvināja ģimenei lielu māju, aicinot bērnus dzīvot atpakaļ. Diemžēl izaugušas atsevišķi, meitenes nevarēja iekļauties normālā ģimenes dzīvē, sadzīvot ar brāļiem un māsām un izveidot normālas attiecības ar vecākiem.

16 gadu vecumā visas piecas māsas tika iekārtotas dzīvei internātā, turpināja filmēties reklāmās un piedalīties publiskos pasākumos. Neraugoties uz aktīvo dzīvi, jaunās sievietes patiesībā bija ļoti noslēgtas, kautrīgas, bailīgas un viena bez otras prakstiski nespēja eksistēt. 18 gadu vecumā meitenes pilnībā sarāva jebkuras emocionālās un praktiskās saites ar savu bioloģisko ģimeni.

Arī tālākā māsu dzīve nav bijusi pārāk saulaina. 20 gadu vecumā mira Emīlija, kurai atklāja epilepsiju smagā formā. Marija aizgāja bojā 30 gadu vecumā, pirms tam neveiksmīgi apprecoties. Arī Sesīlijas un Anetes ģimenes dzīves neizveidojās. Sesīlija laida pasaulē dvīņus, viens no dvīņiem nomira. Ivonna kļuva par mūķeni.

Pašlaik dzīvas ir tikai divas no piecām māsām Dionām. Viņas iesūdzēja tiesā Kanādas valsti par bērnības izpostīšanu un kompensācijā saņēma 4 miljonus dolāru. Saņemot naudu, māsas tomēr atzina, ka šī nauda ir vājš mierinājums tam, kā tika sabojāta viņu dzīve.