Mātes stāsts: "Balsis man lika nogalināt manu puisīti"
23 gadus vecā Kristena Heja atklāti stāsta par savu psihisko saslimšanu, kuras rezultātā viņa vēlējusies nonāvēt savu jaundzimušo dēlu Oskaru.
Kristena Heja iegrima pēcdzemdību psihozē jau pēc pirmās grūtniecības pusaudža vecumā. Pēc bērna piedzimšanas, 19 gadu vecumā, viņa pat atteicās jaundzimušo Oskaru paņemt rokās. Tālāk sācies īsts murgs.
"Vienīgais, ko es atceros par grūtniecību, - tās bija balsis, kas man teica, ka bērns piedzims nedzīvs, jo es viņu nemīlu un neesmu gribējusi. Kad pēc dzemdībām man viņu mēģināja uzlikt uz krūtīm, es aizgriezos un teicu, lai viņu paņem mana māte. Es to nevarēju. Atceros, kā viņš ilgi raudāja, bet es viņu vienkārši ienīdu. Nejutu nekādu saikni ar savu bērnu, jutos vienkārši briesmīgi."
7 mēnešus pēc Oskara piedzimšanas, 2014. gada februārī Kristena iegrima dziļā depresijā. "Man rādījās halucinācijas un košas ainas par lēkšanu no klints, turot Oskaru rokās. Trakākais bija tas, ka sapņoju nolēkt no tilta, un pēc tam paturēt mazuli zem ūdens. Vienreiz es centos izdarīt pašnāvību."
Kristenai diagnosticēja pēcdzemdību psihozi 2014. gada septembrī, pēc tam atkal 2015. gada februārī, kad viņa pārtrauca lietot antidepresantus un preparātus pret psihozi.
Pēc 3 gadu cīņas ar slimību Kristena pilnībā atveseļojās, un pēc pašas stāstītā, tagad viņai ir brīnišķīga saikne ar puisēnu. "Es nevaru iedomāties savu dzīvi bez viņa!"
Kristena un viņas mazais Oskars
