Cietumnieces Lauras sirdssāpes, mazuli zaudējot: "Kādēļ man jāatsakās no sava bērna?"

Tam vajadzēja būt īpašam brīdim, kad Laura Streindža pirmo reizi turēja rokās savu jaundzimušo meitu. Taču tā vietā, lai priecātos, 25 gadus vecā sieviete gatavojās atvadīties no sava mazuļa. Nedaudz vairāk kā 2 stundu vecā Heilija, ietīta slimnīcas sedziņā, tika aiznesta prom. Un paies vismaz divi gadi, kamēr bērns savu māti satiks.

Mazā Heilija ir viena no 340 mazuļiem, kas piedzims ieslodzītajām mātēm vienā no Kalifornijas cietumiem. Katru mēnesi vidēji stāvoklī ir 120 ieslodzītās, taču tikai uz vienas rokas pirkstiem var izskaitīt to, cik daudzas mātes būs apveltītas ar tādu laimi kā bērna neatšķiršanu no mātes. Streindža sacīja: "Es pieņemu savu sodu par manu pārkāpumu. Es apzinos, ka pārkāpu likumu. Bet kur tur ir mana bērna vaina?"

Ieslodzītā Laura Steindža bija pieslēgta pie slimnīcas gultas ar rokudzelžiem uzreiz pēc sava otrā bērna dzemdībām. "Atvadīšanās no bērna bija visgrūtākais, ko esmu darījusi savā dzīvē. Man katru dienu sāp." Fotogrāfam Markam Allenam tika piešķirta pieeja cietumam un tajā ieslodzītajām grūtniecēm, lai iemūžinātu grūtības, ko sagādā dzemdības aiz restēm. Tas, ka esi stāvoklī, nenozīmē, ka pret tevi izturēsies citādi. Šis Kalifornijas cietums (Valley State cietums) ir pasaulē lielākais sieviešu cietums. Cietumā uzturas aptuveni 4 000 ieslodzītās, un grūtniecēm ir ikdienu jāsaskaras ar slepkavām un agresīvām ieslodzītajām. "Tas, ka esi grūtniece, nedod nekādus atvieglojumus," viena no grūtniecēm sūdzējās. Kāda cita bija saņēmusi agresīvus draudus no citām ieslodzītajām brīdī, kad viņa bija stāvoklī.

Streindža tika aizvesta no savas cietuma kameras, lai ar ķeizargriezienu pasaulē nāktu viņas meita. Tikai divas stundas pēc dzemdībām, dunoša balss pārtrauc klusumu, sakot: "Streindža, vēl 15 minūtes." Lai izbaudītu pēdējos brīžus ar meitu, jaunā māmiņa ātri pabaro zīdaini no pudelītes, čukstot: "Mammīte negrib, lai tevi aizved ar tukšu vēderiņu." Skatoties uz rokudzelžiem uz viņas potītēm, kas notur viņu pieslēgtu pie slimnīcas gultas, Streindža papurina savu kāju: "Sasodītā kāja atkal notirpa." "Vēl piecas minūtes," balss pārtrauc pēdējos brīžus ar Heiliju. Trīcot Streindža jautā: "Kādēļ es?"

Brīdī, kad mazulīte izdzēra pudelīti, ierodas māsiņa un ar bērnu rokās pamet palātu. Tikai stundu vēlāk Streindža jau ir ceļā atpakaļ uz cietumu, kur viņa pavadīs vēl vismaz 2 gadus par narkotiku izplatīšanu. Kamēr viņa izcieš atlikušo sodu, par viņas abiem bērniem rūpējas viņas māte Anita.

Atsaucoties uz Kalifornijas Korekcijas un Rehabilitācijas departamentu, pēdējo 20 gadu laikā ieslodzīto skaits ir pieaudzis no 24,569 līdz 160,655. Tiek lēsts, ka šajā sistēmā ir vairāk ieslodzīto nekā Francijā, Lielbritānijā, Vācijā, Japānā, Singapūrā un Nīderlandē kopā. Mēnesī aptuveni 120 ieslodzītās ir grūtnieces. Taču tikai aptuveni 10 mātēm no 340 ik gadu ir iespēja izvairīties no bērna nodalīšanas no mātes. Kalifornijas štats vada trīs mātes-zīdaiņu programmas, kas ļauj tām, kuras atbilst prasībām, dzīvot atvieglotā cietuma vidē kopā ar jaundzimušo, ja viņu kopējais ieslodzījuma laiks nepārsniedz 6 gadus. Tā kā programmai ir tikai 75 gultas, daudzām ieslodzītajām ir jāatdod bērnus adopcijai vai audžuģimenēm, vai dažos gadījumos, par bērniem rūpējas radinieki vai draugi.

Melisa Beita ir viena no laimīgajām mātēm. Viņa kopā ar meitu cietumā pavada divus gadus un 7 mēnešus. Šajā mātēm draudzīgajā cietumā atrodas 24 ieslodzītās, kas dzemdējušas aiz restēm un vēlas palikt kopā ar bērnu. Tām, kurām nav tā paveicies, un kurām nav ģimenes, kas varētu bērnu pieskatīt, tiek piešķirta audžuģimene. Viņi tiek informēti pirms dzemdībām un gaida zvanu no cietuma pārstāvjiem, kas paziņo par bērna piedzimšanu. Tad viņi rūpējas par bērnu dažas nedēļas vai pat dažus gadus, atkarībā no atlikušā mātes ieslodzījuma laika.

Trīs bērnu māte Margareta Bella dzemdēja ieslodzījumā un nodeva savu bērnu audžuģimenei no kādas kristiešu organizācijas, ko vada vietējā baznīca.
Amberai Maričai, 25, ir 7. grūtniecības mēnesis un viņai vēl jāizcieš 2 gadu ieslodzījums par narkotiku izplatīšanu. Viņa nav vienīgā ģimenē, kas atrodas ieslodzījumā - arī viņas onkulis izcieš mūža ieslodzījumu, un tēvs ir bijis ieslodzīts vairākas reizes. Ieslodzītajām grūtniecēm netiek veikta nekāda rehabilitācija par viņu narkotiku lietošanu vai kriminālo dzīvesveidu un ir grūti izvairīties no savas pagātnes brīdī, kad tiek pamestas cietuma sienas. Cietuma pārstāvji apgalvo, ka bērni, kas dzimuši vecākiem noziedzniekiem, ļoti iespējams arī kļūst par noziedzniekiem, kas veido ķēdes reakciju un attiecīgi pieaugošo cietumnieku skaitu.

Avots: www.dailymail.co.uk