Mārtiņš Rubenis pēc kāzām: "Ceru uz drīzu ģimenes pieaugumu"

Mārtiņš un Ieva apprecējās aizvadītā gada 21. jūnijā, tomēr, izrādās, kāzu ceļojumā jaunlaulātie aizvien vēl nav devušies. Tas tamdēļ, ka drīz pēc kāzām jaunā ģimene pārcēlās uz Pārdaugavu, kur iegādājās dzīvokli, un krietnu laiku pavadīja, veidojot mājokļa dizainu un to iekārtojot.

Savukārt tagad Ieva daudz glezno, jo šovasar viņai priekšā ir divas lielas izstādes Rīgā un Rojā. „Bet esmu pārliecināta, ka arī medusmēneša izbaudīšanai laiku atradīsim,” teic Ieva Rubene.

Ģimenes mājokli rada kopā

„Dzīvesvietu meklējām diezgan ilgi. Kādu laiku padzīvojām centrā, bet tā troksnis un kņada tomēr mums nepatika. Tiecāmies pēc svaiga gaisa, klusuma, miera un mazliet plašākas vietas skatienam, kur logiem nav pretī tikai elektrības vadi un mājas. Sev tīkamu, ļoti jauku un zaļu vietu atradām Pārdaugavā, kur iegādājāmies dzīvokli ar diezgan plašu terasi. Negribējām pirkt gatavu un citu cilvēku iekārtotu, bet gan izvēlējāmies tādu, kurā varētu paši radīt savu ideālo mājokli,” stāsta Mārtiņš Rubenis.

Viņš ar lielu aizrautību meties dzīvokļa pārplānošanas un iekārtošanas darbos, īstenojot ikkatru gan savu, gan laulātās draudzenes ieceri. „Tā kā pats būvēju un projektēju kamanas, uzņēmos arī dzīvokļa projektēšanu. Tas bija interesants process. Tagad atlicis tikai pabeigt terases iekārtošanu. Esmu iecerējis pats savām rokām uzmeistarot kastes, kur sastādīt skaistas puķes sievai un mums abiem par prieku. Ir diezgan plaša terase, saistībā ar to ir diezgan lieli plāni – to skaisti apzaļumosim, varbūt arī garšaugiem vieta atradīsies.

Svaigi ziedi mājās, kas no rīta ļauj acīm pamosties, – tas ir jauki,” priecājas sportists, gandarīti secinot: „Tā kā dzīvokli iegādājāmies un saremontējām pēc kāzām, sanāk, ka viss, kas ir tapis mūsu dzīvē, ir abu sirds un roku kopīgi izauklēts. Tas ir ļoti jauki. Gribas ticēt, ka drīz varēsim arī kaldināt plānus par ģimenes pieaugumu.”

Katru dienu iepriecina ar uzmanību

Lai arī Ieva patlaban aizrautīgi glezno, cenšoties pagūt līdz vasarai sagatavoties savām mākslas darbu izstādēm, viņa neatļaujas būt slikta sieva Mārtiņam.
„Strādāju patiešām daudz, un atpūtai izbrīvēt sanāk tikai sestdienas, tomēr neatļaujos uz darba rēķina apdalīt ģimenes dzīvi. Mājās ir kārtība, arī turpinu gatavot un lutināt vīru,” teic Ieva Rubene.

Arī Mārtiņš ik dienu savai laulātajai draudzenei cenšas padarīt īpašu. „Manuprāt, mums visa dzīve, ko līdz šim esam kopā pavadījuši, ir pārsteigumiem piepildīta, jo iepriecināt otru patīk mums abiem. Mazās lietas jau veido attiecības un cilvēku ikdienu. Pagatavot no rīta tēju un uztaisīt salātus ar domu, ka tas nav tikai otra pienākums, ir tas, kas palīdz saturēt attiecības. Diemžēl daudziem cilvēkiem mūsdienās tāda veida uzmanības pietrūkst. Vajag vairāk ielikt savu sirdi un domāt par otru cilvēku ne kādos briljantu kalnos un citās pārmērībās, bet tādās mazās, pašsaprotamās lietiņās, pat niekos,” uzskata Rubenis.
Ieva viņam piekrīt un piebilst: „Mums bieži visi lēmumi tiek pieņemti spontāni. Runājot par medusmēneša ceļojumu, piemēram, var būt arī tā, ka Mārtiņš kādā dienā vienkārši paņem manu pasi vai es viņa ar domu, ka aizbrauksim brokastīs, bet galamērķi pēkšņi mainām, dodamies uz lidostu un laižamies ceļojumā. Mēs tā mēdzam viens otru pārsteigt.”

Ieva arī teic, ka viņai ļoti nozīmīgi ir tas, cik ļoti Mārtiņš atbalsta viņas māksliniecisko darbību. „Viņš taču pat nācis ar mani gleznot, lai saprastu, kur es pazūdu stundām! Arī izstādes organizējot, palīdz gan sanest gleznas, gan tās izkārt pie sienām,” mīļi teic Rubeņa kundze.

Gleznas rotā jaunais uzvārds

Taujāts, vai deviņu mēnešu laikā jau pieradis Ievu saukt par sievu, Mārtiņš, ne mirkli nešauboties, saka: „Jā!” „Jau kopš gandrīz pirmās dienas, kad Ievu ieraudzīju, viņu uztvēru kā cilvēku, ar kuru kopā vēlētos pavadīt visu turpmāko mūžu. Laiks, pirms apprecējāmies, bija interesants un dziļu salāgošanās lietu piepildīts,” bilst sportists.

Savukārt Ieva atzīst, ka, tāpat kā dzīvē, arī viņas radošajā darbībā līdz ar apprecēšanos sācies jauns posms, jo pēc kāzām tapušās gleznas rotā jaunais uzvārds.
Pirms precībām Ievai bijusi nepieciešama tikai viena diena pārdomām, un viņa drīz pieņēmusi lēmumu, ka pāries vīra uzvārdā. „Tieši gleznošanas dēļ vienu brīdi domāju, jo cilvēki mani kā mākslinieci iepazina ar uzvārdu Kokorēviča. Bet Mārtiņam tas bija svarīgi, un arī man ir uzskats, ka ģimenē ir jābūt vienam uzvārdam. Tā ir kopīga vibrācija, jo uzvārds ir apvienojošs elements. Turklāt vārds ar uzvārdu lieliski gāja kopā, un pēc vienas dienas pārdomām pieņēmu lēmumu, ka apprecoties būšu Ieva Rubene.

Neslēpšu, ka pagaidām vēl mulstu, gan parakstoties uz saviem darbiem, gan no malas skatot savu vārdu kopā ar jauno uzvārdu. Taču nekādu diskomfortu neizjūtu. Tās drīzāk ir viegli kuriozas situācijas, kad sanāk apjukt, sajaukt vai piemirst. Vispār ar jauno uzvārdu sadzīvoju ļoti labi, tikai reizēm, kad atnāk kāda elektroniskā vēstule, piemēram, no bankas, vai zvanot, lai pierakstītos pie zobārsta, automātiski vēl izsprūk vecais uzvārds. Savukārt no draugiem un klientiem saņemu daudz komplimentu, ka uz gleznām Ieva Rubene izskatās ļoti skaisti. Man arī patīk. Pie paraksta gan neesmu pieradusi, un reizēm parakstos kā agrāk. Vēl nesen, ja nemaldos – bankā, uzrakstīju „Ieva Rubene”, bet klāt pievilku veco parakstu,” stāsta māksliniece.