Labu apetīti mīlestības dienā!

Nereti, runājot par seksualitāti, tiek pieminēt afrodīziji – produkti, kas spējot izraisīt seksuālu vēlmi. Pie tādiem pieskaitāmi rieksti, banāni, zivju ikri un vēl daudzi citi kārumi. Taču, izrādās, erotisks kļūst teju vai ikviens ēdiens, ja to aizdara ar aromātiskām un mirdzošu krāsu apveltītām garšvielām. Garšaugi, kas pievienojami ēdienam vai ar kuru palīdzību sagatavojami dzērieni, – tam visam piemīt maģiskas spējas, gan kairinot mūsu garšas kārpiņas, gan rosinot erotiskos stimulus. Garšvielu tirdzniecība un ieguve līdz pat šai dienai saistīta ar ceļojumiem, piedzīvojumiem, risku un briesmām. Bet senos laikos cilvēki pārvarēja tam laikam milzīgus attālumus, lai iegūtu šos brīnumainos augus. Jūs varat jautāt, kāpēc gan visa šī kņada? Ēdienu taču var pagatavot arī daudz vienkāršāk! Garšvielas ir kā dārglietas. Tās kairina garšu tieši tāpat, kā dārgakmeņi priecē acis! Augi un garšvielas sniedz pikantumu ēdienam, paver priekškaru uz citu pasauli, ir kā apliecinājums brīnuma un brīnišķīga skaistuma iespējamībai. Ēdiens, kas pagatavots mīļotajam cilvēkam, buroties pa virtuvi vārda vistiešākajā nozīmē, kļūst par būtisku erotiskās priekšspēles sastāvdaļu. Patiešām, daudzas ēdiena vai dzērienu piedevas slavenas arī kā seksuālā uzbudinājuma rosinātājas. Ir neiespējami precīzi noteikt, vai šo efektu rada auga ķīmiskās īpašības, skurbinošais aromāts vai kāda cita netverama, vēl nezināma īpašība, bet iedarbība nudien ir patiesi reāla un reizēm pat grūti aprakstāma! Neapšaubāms ir fakts, ka ļoti daudzas ēdiena piedevas un garšaugi gadsimtiem ilgi plaši izmantoti arī seksuālās apetītes uzlabošanai.

Apskatīsim 10 iedarbīgākos garšaugus, kas izsenis lietoti, lai radītu romantisku un uzbudinājuma pilnu gaisotni.

Sausos, mazos, neatvērušos mūžzaļā koka pumpuriņus jau pirms simtiem gadu ēdienam pievienoja senie romieši un ķīnieši. Krustnagliņas ir viena no smaržīgākajām garšvielām. Šis augs aug galvenokārt Rietumindijā vai dažās Āfrikai tuvajās salās un tiek izmantots dažādu augļu ēdienu un kokteiļu, sidru, desertu un sutinātas gaļas aromatizācijai. Starp citu, no krustnagliņām gatavo neļķu eļļu – varbūt tieši ēterisko eļļu koncentrācija padara krustnagliņu par vienu no erotiskākajām garšvielām.

Nedaudz līdzīgs ķimenēm, koriandrs bieži tiek lietots Indijas ēdienos. Kaltētas koriandrs sēklas ir atrastas jau seno ēģiptiešu kapenēs. Tā kā tam ir saldena garša, parasti tiek pievienots kūkām, ingvera cepumiem, dažādām mērcēm un karijam. Anglijā un Vācijā izmanto alus ražošanā. No koriandra sēklām iegūst aromātisku vielu – citolu, ko lieto gremošanu stimulējošu preparātu ražošanā. Lūk, cik tuvu ir virtuve un medicīna, nav brīnums, ka rosināta tiek ne tikai gremošana, bet arī seksualitāte.

Tas nav kāds viens garšaugs, bet gan daudzu garšvielu kombinācija (proporcijas atkarīgas no tā veidotāja gaumes). Karija pamatsastāvdaļas ir kurkuma, ķimenes, koriandrs, sarkanais pipars, šambala, krustnagliņas. Brīnišķīgo zeltaino krāsu karijam nodrošina kurkuma. Kariju izmanto mērcēs, pupu, olu un gaļas ēdienos. Daudzu garšvielu koncentrācija patiešām varētu darīt brīnumus ne tikai virtuvē, bet arī guļamistabā. Karija pulveris ir kā bise, kas trāpa nekļūdīgi, un tas nevar nepatikt!

Šim garšaugam ir gara un vētraina vēsture. Tas pazīstams ne tikai kā garšaugs, bet arī kā ārstniecības augs. Saldā fenheļa stiebri ir ēdami, gluži kā pētersīļi, tos izmanto kā garšas bagātinātājus itāļu un spāņu ēdienos, kā arī zupām un zivij. Fenhelim ir spēcīga, saldeni vircota garša un anīsa smarža. Saskaņā ar senās Indijas dziedniecības un medicīnas mācībām fenheļa dzēriens, kas pagatavots verdošā pienā, apvelta tā lietotāju ar īpašām seksuālām spējām.

Tropisks daudzgadīgs augs. Plaši izmantots Fidži, Jamaikā, Havaju salās, Indijā un Malaizijā. Uzturā izmanto tā sakni, sacukurotā vai maltā veidā. Tiek uzskatīts, ka ingvers uzlabo apetīti un vielmaiņu. Senāk ingvers bija pazīstams kā tonizējošs līdzeklis. Svaigam ingveram ir asa, “karsta” garša, bet lielā daudzumā tas šķiet saldens. Tēja, kas pagatavota no apvārītas ingvera saknes ar medu, ir leģendārs dzēriens, kas spēj atjaunot zaudētos spēkus, arī seksuālos. Ingvers tiek plaši izmantots indiešu, ķīniešu un japāņu ēdienos. To pievieno ābolu mērcēm, cepumiem, kūkām un maizei.

Tropiska mūžzaļa auga sēklas. To izmanto, gatavojot olu liķieri, pudiņus, ķirbju biezeņus, augļu un piena ēdienus. Lielā daudzumā lietots, tas ir spēcīgs halucinogēns, ir toksisks, spēj atslābināt organismu, tāpēc izmantojams taupīgi. Tiek uzskatīts, ka četriem muskatriekstiem jau piemīt narkotiska iedarbība. Tas nozīmē, ka muskatrieksts reibina! Toties, lietots ar mēru, piemēram, viegli pārkaisot ar šo pulverīti pavisam parastu omleti, iespējams gūt īpašu garšas piedzīvojumu.

Šā Vidusjūras rajona slaikā un mūžzaļā koka aromātiskās lapas asociējas ar mūžīgu mīlestību. Ofēlija “Hamletā” saka: “Lūk, rozmarīns par piemiņu...” To pievieno zivij, zupām, salātiem. Rozmarīnam ir spēcīga kampara smarža un viegli rūgtena priežu skujām līdzīga garša. Rozmarīna iedarbība ir tonizējoša, sviedrējoša, īslaicīgi paaugstina asinsspiedienu. Tas viss noder arī mīlas rotaļās, vai ne?

Kas gan var būt romantiskāks par rožu ziedlapiņām? Roze ir vispāratzīts mīlestības simbols. Tās var ēst ar augļiem, pievienot saldajiem ēdieniem, kūkām. Savukārt rožūdens izmantojams kā dzēriens, to var pievienot vannām vai aplaistīties pēc tās. Tieši rožu ziedlapiņas būs tās, kuru iedarbība vairāk tiek skaidrota ar emocionālo spēku un skurbinošo, tīro aromātu, kas padarīs īpaši katru mīlestības brīdi.

Tā laikam ir dārgākā un, iespējams, arī apbrīnojamākā garšviela. Pārtikā izmanto Āzijā augošā liliju dzimtas zieda mirdzoši oranžo putekšņlapu. Tikai dažas safrāna šķipsniņas piešķir neaptverami burvīgu aromātu un krāsu veselam katlam rīsu. Safrāns tiek izmantots dziedniecībā, medicīnā, arī kā dabiska krāsviela. Parasti to pievieno rīsiem, karijam, pīrāgiem, ēdieniem no aknām vai vistas gaļas. Visdārgākās garšvielas klātbūtne padarīs kopā būšanas brīdi neatkārtojamu un briljantu.

Bieži sastopama mazdārziņos kā populārs kultūraugs. Pupumētra ir pikants, zaļš augs, ko pievieno zupām, olu ēdieniem, zivīm, dažādiem pildījumiem un kāpostiem. Tā satur ēteriskās eļļas, vitamīnus un miecvielas. Pupumētra jālieto uzmanīgi, jo tai piemīt samēra asa, pikanta garša, kas var nomākt visas pārējās. Vai nav gluži tāpat kā seksā? Par daudz pikantuma un koķetērijas nereti nomāc mīlestību un maigumu!

Augstu vērtētas sava smalkā aromāta dēļ. Tās plaši izmantotas dažādu plaušu un gremošanas trakta slimību ārstēšanā jau Senajā Grieķijā, kur ar ķimeņu novārījuma koncentrātu ieberzēja deniņus. Ķimenes pievieno gaļai, zupām, mērcēm un pildījumiem. Lai arī ķimenes atrastas pat ēģiptiešu kapenēs, tomēr mēs varam to uzskatīt par latviskāko, tradicionālāko un tautiskāko garšvielu – rupjmaize nav iedomājama bez tām, tāpat arī skābēti kāposti un citi nacionālie gardumi. Labi pazīstamu ēdienu tīkamais aromāts var palīdzēt nomākt nedrošību, kas dažkārt rodas seksuālo attiecību sākumfāzē.

Orhideju dzimtas augs. Negatavās vaniļas pogaļas, kam pilnīgi nav garšas un smaržas, savu īpatnējo aromātu un tumšbrūno krāsu iegūst pēc žāvēšanas un fermentēšanas. Dažus šā zieda augļus pazinuši un izmantojuši acteki. Parasti vaniļu pievieno cepumiem, desertiem un liķieriem. Indusi vārīja vaniļas sakni pienā un lietoja kā seksuālo toniku.